Braucu es, neko ļaunu nenojauzdams, no darba uz mājām cauri Mārupei (Rīgas virzienā) un tur, pie pašas galvenās ēkas miestā, viens pretimbraucošs gudrinieks izdomā, ka es esmu vēl tālu un var mierīgi raut pa kreisi, caur manu joslu, protams. Laikam steidzās uz tuvējo veikalu pēc desas.
Tas nekas, ka es brīdī, kad viņš sāka griezties, biju kādus nu max 30m no viņa, tur jau uz sausa ceļa ar to bremzēšanu tā ne visai būtu, kur nu vēl uz tāda smuka piebraukta sniedziņa un ledus... Labi, ka ātrums man nebija liels, kādi 30km/h max, jo tajā vietā ir diezgan tilza gājēju pārēja, pirms kuras es viemēr biš piebremzēju.
Nu lūk. Būm.
Gaidot ceļu policiju, protams, normāli nosalu, bet jāteic, ka šie atbrauca aptuveni 35min laikā, kas nav ļoti ilgi. Sarakstījām papīrus un viss ok. Pēc tam nosalu vēlreiz, gaidot evakuatoru, jo bija baigais besis mēģināt pašam kustēt.
Kamēr gaidīju evakuatoru, sāku runāties ar vienu čali, kas turpat pie veikala no sava pasāta tirgoja kartupeļus un sīpolus un redzēja avāriju. Īstenībā šausmīgi forši tā vienkārši bez iemesla parunāties. Par auto, par dzīvi un tā... Apsolīju, ka kādreiz noteikti no viņa kaut ko nopirkšu. Un arī jūs, ja vajag kādu kartupeli vai sīpolu, varbūt, nepērciet tos veikalā, bet gan no zemniekiem, viņi īstenībā dara baigi svarīgo darbu un ir forši cilvēki.
Nu kaut kā tā... :)
Šodien dodos uz vainīgā apdrošināšanas kantori rakstīt iesniegumu, jāskatās, ko šie nolems. Noteikti uzrakstīšu arī kādu atsauksmi šeit.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru