2009. gada 29. decembris

#15

RĪGA, 28.12.09. Šorīt otrreiz devos uz darbu ar vilcienu, viss kā parasti (iepriekšējo reiz). :D Nu jā, no rīta sanāca ausīs nedaudz paklausīties Latviešu radio (jo iecienītais SWH netīkami čarkstēja), kur es izdzirdēju gurpas PER jauno hitu Nevar Būt. Lai gan mani īpaši nesaista minētā grupa, man ir prieks par to, ko čaļi ir savā vecumā sasnieguši. Malači.

Nu lūk, darbā visu dienu ņēmos ar PDF dokumentu ģenerēšanas skriptu uzlabošanu, kaut kas jau sanāca, ieguvums būs arī tīri praktisks - šur un tur samazinājām burtus un saspiedām vairāk info uz lapas, ietaupīsies papīrs. GO GREEN, jou!

Vēlāk nedaudz pačatoju skype ar Kārli un Jēkabu, turklāt ar pēdējo nedaudz parunājām par autiņiem, jo situācija ir tāda, ka es pamazām meklēju sev jaunu braucamrīku. Protams, visu pacilāto noskaņojumu ātri vien paspēja sačakarēt Valdis Dombrovskis un viņa banda, jo par automobiļiem, kuri mani interesē, gadā ir jāmaksā 75Ls. Principā par neko.

Laikam Valdiņš grib, lai es turpinu kratīties apkārt kaut kādā mazā kastītē. Reāli es piedāvāju viņam tādā iesēsties un iebraukt Daugavā, un tur arī palikt.

Ok, tas nu tā. Protams, latvietis jau vienmēr atradīs kaut kādu iespēju, kā kaut ko nolaist pa kreisi. Nu lūk, tāpēc es sāku pastiprināti interesēties par IK dibināšanu kaimiņzemē Lietuvā.

Plāns ir:

1. Reģistrēt IK Lietuvā

2. Šobrīdējā LV IK (man tāds ir) darbību iesaldēt un strādāt ar LT IK

3. Iegādāties Lietuvā auto un reģistrēt to LT IK

4. Iznomāt minēto auto no LT IK man kā LV pilsonim un citiem, kam nu vajadzēs. Tas ir vajadzīgs, jo mūsējie centās nogriezt iespēju vadīt ārzemēs reģistrētu auto.



Reāli ir jēga to darīt tad, ja 2. un 3. punktā izdodas kaut ko iegūt (ietaupīt), saglabājot nosacītu legalitāti tam visam. Pagaidām es neņemos apgalvot, ka tas ir mega izdevīgi, bet esmu uzsācis meklēt info un uzrakstījis pāris meilus braļuku iestādēm ar mani interesējošajiem jautājumiem.

Cik man zināms, Lietuvas Auto Reģistra (Regitra) pakalpojumi ir krietni izdevīgāki (nav ikgadējās nodevas, apskate reizi divos gados) nekā CSDD, turklāt šobrīd izskatās, ka arī Lietuvas uzņēmumu reģistra pakalpojumi ir lētāki, jo tur nodibināt IK, pēc manā rīcībā esošās informācijas, maksā 107Lt, kas ir aptuveni 22Ls, kamēr pie mums šāds pakalpojums maksā vismaz 50Ls.

Nu lūk, turpinu meklēt info un par tālāko procesu apņemos ziņot. Čīrz. ;)

2009. gada 24. decembris

#14 (Priecīgus!)

Nu tad priecīgus Ziemassvētkus visiem! :) Nekādu garo runu nebūs, tik vien kā vēlējums katram atrast to, kas viņam ir vissvarīgākais un cieši, cieši pie tā turēties. Gan jau būs labi! ;)

#13

RĪGA, 24.12.09. Vakar sanāca tā, ka uz darbu devos ar elektrovilcienu. Izskatās, ka tā kļūs par tradīciju, jo apdrošināšanas nauda par auto būs kādu laiku jāgaida, un braukt ar apsistu auto man īsti negribas. Tāpēc pavizināsimies ar vilcienu. No manas dzīvesvietas līdz Torņakalna stacija ir aptuveni 20min gājiens bez īpašas steigas. Savukārt no Torņakalna līdz Tīrainei vilciens aizbrauc 7min laikā, bet no Tīraines stacijas līdz darbam ir 2min gājiens pāri pļavai. Kopā no durvīm līdz durvīm var iekļauties 40min, kas nav daudz vairāk, kā ar auto.

Par izmaksām runājot, šķiet, ka mēneša darba dienu abonementa biļete Rīga - Tīraine maksā Ls 14,30, kas arī nav tik traki.

Un jā, kādā Dailes teātra izrādē grupa Prāta Vētra pirms nu jau vairāk kā desmit gadiem dziedāja:
"Nekad tā tauta nevar zust, ar vilcieniem, kas braukā..."
Tā lūk, es gribēju rakstīt vēl ko, bet aizmirsu, tāpēc šis raksts karājās iesākts. Tagad to publicēšu, jo man gribas iesākt nākamo, kurā apsveikšu jūs svētkos.

2009. gada 22. decembris

#12

Urā, valdība kārtējo reizi ir mūs apčakarējusi. Šoreiz Ekonomikas Ministra Arta Kampara personā. Pārfrāzējot vienu nesen izlasītu citātu - Artis Kampars ir lohs. Principā, lohs kvadrātā. :D

#11

RĪGA, 22.12.09. Vakar tā kā bija ieplānots satikt dažus kādreizējos klasesbiedrus. Īstenībā gribējās aprunāties par dzīvi un tā. Bet kaut kā nesanāca, gadījās neliels negadījums. :) Rezultāts zemāk.



Braucu es, neko ļaunu nenojauzdams, no darba uz mājām cauri Mārupei (Rīgas virzienā) un tur, pie pašas galvenās ēkas miestā, viens pretimbraucošs gudrinieks izdomā, ka es esmu vēl tālu un var mierīgi raut pa kreisi, caur manu joslu, protams. Laikam steidzās uz tuvējo veikalu pēc desas.

Tas nekas, ka es brīdī, kad viņš sāka griezties, biju kādus nu max 30m no viņa, tur jau uz sausa ceļa ar to bremzēšanu tā ne visai būtu, kur nu vēl uz tāda smuka piebraukta sniedziņa un ledus... Labi, ka ātrums man nebija liels, kādi 30km/h max, jo tajā vietā ir diezgan tilza gājēju pārēja, pirms kuras es viemēr biš piebremzēju.

Nu lūk. Būm.

Gaidot ceļu policiju, protams, normāli nosalu, bet jāteic, ka šie atbrauca aptuveni 35min laikā, kas nav ļoti ilgi. Sarakstījām papīrus un viss ok. Pēc tam nosalu vēlreiz, gaidot evakuatoru, jo bija baigais besis mēģināt pašam kustēt.

Kamēr gaidīju evakuatoru, sāku runāties ar vienu čali, kas turpat pie veikala no sava pasāta tirgoja kartupeļus un sīpolus un redzēja avāriju. Īstenībā šausmīgi forši tā vienkārši bez iemesla parunāties. Par auto, par dzīvi un tā... Apsolīju, ka kādreiz noteikti no viņa kaut ko nopirkšu. Un arī jūs, ja vajag kādu kartupeli vai sīpolu, varbūt, nepērciet tos veikalā, bet gan no zemniekiem, viņi īstenībā dara baigi svarīgo darbu un ir forši cilvēki.

Nu kaut kā tā... :)

Šodien dodos uz vainīgā apdrošināšanas kantori rakstīt iesniegumu, jāskatās, ko šie nolems. Noteikti uzrakstīšu arī kādu atsauksmi šeit.

2009. gada 21. decembris

#10

MĀRUPE, 21.12.09.
"LATNET princips - nerunāt tik daudz par sevi pašiem, cik ļaut par mums runāt citiem. Mūsu labākā vizītkarte ir mūsu klienti."
Kaut kā līdz šim ir pierādījies, ka monopols nebūt nav labākā situācija tirgū, jo tam īsti nav konkurences, tāpēc piedāvāto pakalpojumu kvalitāte arī ir tāda kā ir, cenas tāpat.

Tāpat ir pierādījies, ka dažās nozarēs pastāv tādi uzņēmumi, kuru pakalpojumi ar pilnīgi neko nav labāki par konkurentu piedāvātajiem, bet cilvēki tos izmanto tikai tādu konservatīvu jūtu vadīti, jo minētie uzņēmumi un to zīmoli bieži vien asociējas ar visu nozari kā tādu. Bieži vien tāpēc, ka tie ir radušies vienā laikā ar šo nozari.

Nu lūk, Latvijā mums ir tāds spilgts piemērs kā Latnet. Uzņēmums, kurš ir stāvējis klāt, kad Latvijā radās internets. Tā nu ļoti daudziem cilvēkiem liekas, ka internets = Latnet, līdz ar to čaļi var atļauties laist muļķi, jo klientu tāpat būs gana.

Šodien jau vairāk kā 3 stundas nedarbojas mūsu uzņēmuma mājaslapa, kura stāv uz servera, kurš izvietots pie Latnet. Informācijas par tur notiekošo nav nekādas.



Tāpēc es iesaku nekad neizvēlēties Latnet pakalpojumus!

#9

MĀRUPE, 21.12.09. Nu tā. Esmu darbā, bet izdarīt nevaru neko. Serveris, lūk, izbeidzies, hostinga čaļi jau 2,5h no vietas kaut ko risina, bet bez panākumiem. Bet es īstenībā neko nepārmetu. Tieši šādas, iespējamās problēmsituācijas bija iemesls, kāpēc mans jaunības sapnis par savu serveri palika izsapņots. Tā tomēr ir baigā atbildība, jo no servera darbības ir atkarīgs ļoti daudz kas.

Bet visam ir arī savs labums. Šādas situācijas mums parāda, ka nekad nevar paļauties uz tehniku, rezerves plānam ir jābūt. Mums tāds ir, tiesa gan, arī tur ir ko pilnveidot.

Ok, pietiks par darbu, patinam filmu atpakaļ. Piektdiena sākās ar to, ka neleca autiņš... :) Neleca, jo es gribēju izmēģināt, kas būs, ja es savu veco aķīti pa nakti neienesīšu siltumā. :D Ok, zvans uz darbu, pastrādāšu mājās, tas arī tika izdarīts un patiesībā bija baigi labi, dažreiz var. Iepirku arī jaunu aķīti, iekš cenuklubs.lv, tur akumulatoriem šausmīgi saldas cenas.

Piektdiena noslēdzās Jeglavā, Toma Grēviņa rīkotajā diskotēkā. Jāteic, ka pirmoreiz biju Post Clubā un, ja godīgi, tad vispār, šāda veida pasākumā. Īstenībā man patika. :) Žēl gan, ka jau ap 3 no rīta izlēmām doties prom, bet man uznāca baigais lūziens un vēl bija jātiek līdz Rīgai. Lai nu kā, man no mūzikas visvairāk patika Arta Dvarionas spēlētais, tāpēc, ka es reāli zinu tos gabalus un tas ir, kā teiktu vieni no maniem iecienītākajiem multfilmu varoņiem Bīviss un Batheds, "rock", jā tas ir roks, kur kratīt galvu un visādi citādi ņemties... :)

Pārējā dzirdētā mūzika mani uzrunāja jau nedaudz mazāk, bet jebkurā gadījumā pasākums bija dikti foršs un paldies Tomam un pārējiem organizatoriem, un māksliniekiem par to! :)



Foto - Austris Auziņš, Post Club

Sestdien un svētdien tā arī neko prātīgu neizdarīju, lai gan plāni, kā parasti, bija dikti lieli. Nedaudz palasījos Smashing Book, bet neko daudz.

Nu ko, dzīvojam tālāk un gaidām brīvdienas. Priekā! ;)

2009. gada 16. decembris

#8

RĪGA, 16.12.09. Nē, es neesmu pārskaitījies. Ieraksts #7 vakar tika iesākts, bet nebija spēka to pabeigt, jo pamatīgi izbesījos. Lai nu kā, es sāku rakstīt par krīzi Radio SWH un notikumiem, kas dara mani bažīgu par šīs radiostacijas nākotni. Jāpiebilst, ka SWH es klausos jau desmit gadus, un radio ir liela nozīme manā dzīvē, es savā ziņā esmu uzaudzis kopā ar to. Bet par to citreiz.

Šodien ir jau kāda ceturtā aukstā diena, kas man ne visai tīk, jo auto skrūvēšana pie šādiem grādiem atceļas... Tāpat arī no rītiem ir šausmīgi auksti. Dīzelītis uzsilst lēni, un pie kaut cik silta gaisa no krāsniņas es tieku tikai tad, kad esmu ticis līdz Tēriņu un Graudu ielas krustojumam, tas ir aptuveni pusceļš līdz darbam. Tāpēc es vakar Rimi iegādājos sēdekļa sildītāju, kurš darbojas no piepīpētāja ligzdas. Un tas ir super! Reāli jau varam runāt par kaut kādu komfortu, cik nu vispār pirmais golfiņš un komforts ir savienojami jēdzieni.

Es esmu nonācis pie secinājuma, ka cilvēkam ir nepieciešami vismaz trīs automobiļi. Normāls vidējās klases automobilis sliktiem laika apstākļiem, kabriolets vasarai un kāds autiņš, kam, tā sacīt, piesiet dvēseli un pavizināties brīvdienās.

Vēl šodienas prieks ir tāds, ka beidzot saņēmu 29. augustā pasūtināto Smashing Book. Ar šo grāmatu vispār ir saistīta vesela epopeja. Kas gribēs - info atradīs. :) Grāmatā ir diezgan bagātīgs info par to, kas tīmeklī ir kruti un kas nav. Izlasīšu ar interesi. Varbūt arī uzrakstīšu kādu atsauksmi.



Vēl interesantas lietas notiek darbā. Ja līdz šim es tur biju cilvēks universālais, kurš risina visas tīmekļa lietiņas, tad jau samērā drīz mēs pieņemsim darbā vēl vienu cilvēku, kurš nodarbosies ar programmēšanu. Tas nozīmē, ka es varēšu nodarboties ar radošiem jautājumiem. Domāt visādas fīčas un koncepcijas, bīdīt mākslu utml. Tas ir reāli forši! :) Tāpat arī sāksim vienu jaunu projektu. Un sākt kaut ko jaunu man ļoti patīk... :) Iespējams, līdzīgi kā @onkulis iegādāšos zīmēšanas bloku un guaša krāsas.

Turieties! ;)

2009. gada 12. decembris

#6

RĪGA, 12.12.09. Šodien biju pie priekšnieka. Garāžu kooperatīva priekšnieka. Foršs onka tomēr izrādījās. Visai jauks un labs. Latviski saprot visu, bet nesaka neko, turklāt, arī krieviski runāja ar kaut kādu dīvainu akcentu, sakot nevis garaž, bet gan haraž... Ukraina? Es nezinu, neesmu krievu valodā baigais speciālists.

Nu lūk, tur iesniedzu no rīta safočētās bildes, pirmdien būšot gatava caurlaide. Cik jauki.

Vēlāk ar Ag sačinījām biš suši un kārtīgi pierijāmies.

Pēc tam bijām Latvijas Nacionālajā teātrī apskatīt Vadoni. Kādi iespaidi? Nu nez, tāds nekāds likās. Principā patika mūzika (Z. Liepiņš parasti ir līmenī) un scenogrāfija kopā ar horeogrāfiju. Proti, izskatījās smuki, kā cilvēciņi kustas un kā kustas dekorācijas un skatuves grīda. Visādi citādi - fail.

Izrāde sākās kaut cik cerīgi, bet jau pirmā cēliena vidū sāka iet uz švako pusi - nav tāda wow un kaut kāda mākslinieciska baudījuma, nav īsti jēgas. Otrais cēliens vēl garlaicīgāks, turklāt beidzās arī ar neko.

Bet tautai jau patika. :)

Šis ir kārtējais gadījums LV, kad ap kaut kādu notikumu sākotnēji tiek sacelta baisa ažiotāža un publicitāte, bet beigās nekas tur nav. Liela brēka, maza vilna, tā sacīt...

Tā, kas vēl... Nu jā, secinājām, ka labāk Zigis varēja savākt pajukušo grupu Opus, un Imants Vanzovičs varēja visiem par prieku nodziedāt Atmiņu namu un Vēja suni. :)

2009. gada 11. decembris

#5

RĪGA, 11.12.09. Jou! Šodien piektdiena, tad nu darbā arī vispārējs čills, tas ir labi. :)

Šodien arī izdarījām vienu labu lietu. Proti, auto, kas pie manas mājas bija nostāvējis jau no vasaras, tika pārvests uz garāžu. Tas ir labi, jo, es pieļauju, ka tas bija nedaudz apnicis kaimiņiem. :D Bet nu, kā reiz teica sporta komentētājs Māris Rīmenis, komentējot Štromberga zelta braucienu - štrunts ar viņiem! :) Galvenais, ka mustangs ir zem jumta, piedzīvojums ir sācies un naudas iesūcējs palaists.

Bildes nevienas nava, jo process bija dikti ātrs un ātri atrastajam fotoaparātam bija pilla atmiņas karte. WTF? :D

Kamēr evakuators mēģināja kaut kā ērti pieparkoties pie garāžas, nez no kurienes uzradās kaut kāds krieviski runājošs opis, kurš apgalvoja, ka esot kooperatīva priekšnieks un sāka man lasīt morāli, ka rīt obligāti esot jāierodas pie viņa un jāizņem caurlaide, vajagot divus latus un fotogrāfiju.

Nu ok, būs. Foto, kā jau to darīju pāgājušgad priekš savas pēdējās skolnieka apliecības, uzņemšu pats ar izstieptā rokā paņemtu fotoaparātu. Pēc tam bildi izdrukāšu uz parastā papīra ar esošo melnbalto lāzerprinteri. Tā vēl tik trūka, lai es ietu uz salonu bildēties priekš garāžu kooperatīva caurlaides.

Domāju tad rīt no rīta arī pāris stundiņas padarboties ar mustangu, tagad laikam viss jānoajauc un jāskatās, kāda situācija tur pavērsies... Katrā ziņā auto šodien nepatīkami pārsteidza, jo bija šausmīgi pievilcies ar mitrumu. Jāmēģina to visu kaut kā izžāvēt.

Nu tad gaidiet info rīt. :) Vispār rīt eju skatīties arī to Vadoni, redzēs, kas nu būs. Varbūt uzrakstīšu arī par to. Bet varbūt arī nē. :)

2009. gada 10. decembris

#4

RĪGA, 10.12.09. Nu tad tā. Šodiena - nekas speciāls, lai gan rīts iesākās cerīgi. Cerīgi tāpēc, ka manā kabinetā regulāri lidoja ārā drošinātāji (mums gandrīz katram kabinetam savi), tas bija kā zīme, ka, varbūt, sanāks atpūsties. Bet nekā. Atklājās ka tos sita ārā elektriskā ūdens kanna, kas atradās "virtuvē", ar kuru mans kabinets ir uz vienas līnijas.

Vēlāk turpinājās darbs un es pagodināju savu mīļāko radiostaciju ar veseliem četriem tvītiem, kas visi arī izskanēja ēterā. Pirmajos divos es paudu atbalstu Johny Salamander ieskaņotajai pusdienu himnai. Tas gabals, nu tāds, nekas īpašs, drīzāk Latvijas Radio 2 formāts, bet mani kaut kā uzrunāja. Nu Jūs zināt to sajūtu, kas rodas dzirdot "Uzsniga sniedziņš balts" vai "Princesīti", nu kaut kas līdzīgs ir arī Jāņa gabalā, kaut kāds jauks naivums, kaut kas vienkārši foršs.

Nu jā, un atlikušajos divos tvītos es informēju Arti Volfu par to, kuras grupas ir normālas. :D









Vēl šodien iepriecināja TopGear ar to, ka savā lapā bija iemetuši superīgu video, kas veltīts rallija B Grupai.



B Grupa rallijā pastāvēja no 1982. līdz 1986. gadam, un tā bija īpaša ar to, ka automobiļiem praktiski nebija jaudas ierobežojumu, kas nozīmē, ka B grupā sacentās viss autoindustrijas zieds, viss, ko tolaik spēja izbūvēt.

Papildus info: http://en.wikipedia.org/wiki/Group_B


Tas it kā viss.

2009. gada 8. decembris

#3

MĀRUPE, 08.12.09. Kaut kas modās no kādreizējā patriotisma un kantora mājaslapā tomēr kaut kā ielikās Made in Latvia logo.



Vakar gāja tur karsti, bet savā ziņā pozitīvi ir tas, ka problemātiski ir tikai daži klienti, turklāt, no mūsu gala skatoties, lielākoties viss izskatās ok. Un ko tas nozīmē? To, ka tādā gadījumā ar šiem klientiem ir jāstrādā viņu pārdošanas konsultantiem, nevis man. :)


Veiksmīgu visiem dienu!

P.S. Vakar dabūju veco House of Wax (1953), bet bija dikti vēls, tāpēc skatīšanās atlikās.

2009. gada 7. decembris

#2

MĀRUPE, 07.12.09. Šodien visu dienu būs baigais lūziens, jo vakar nedaudz par ilgu aizstrādājos + vēl šausmīgi vajadzēja noskatīties aktuālo TopGear. :)

Kas attiecas uz darba lietām, šodien esam palaiduši gaisā jauno lapu un sistēmu, gaidām klientu atsauksmes un ierosinājumus. Pagaidām šķiet, ka lielos vilcienos būs OK.

Vakarpusē vispār gribētos normāli pagulēt, lai gan šodien, pēc Six Revisions raksta izlasīšanas, manī modās vēlme atrast un noskatīties kādu vecu filmu uz kuras bāzes vēlāk ir uzņemts tā sauktais rimeiks.

No tajā rakstā minētajām, es līdz šim esmu redzējis tikai The Italian Job.

2009. gada 6. decembris

#1

RĪGA, 06.12.09. Vispirms es rīta pusē biju aizdevies uz centru, kur piepalīdzēju Kārlim dabūt dziesmā viņa MB 190, kas mums arī izdevās. Tik vien tā bēda bija, ka nedaudz izlādējies akumulators. Secinājām arī to, ka šodien ir aizdomīgi auksts un ka laikam drīz būs sniegs.

Bet dienas notikums, viennozīmīgi, ir tas, ka beidzot esmu ticis pie garāžas, turklāt, tā ir visai labā stāvoklī un par samērā draudzīgu īres maksu. Tas nozīmē tikai vienu - nākošnedēļ ir jāatrod iespēja aiztransportēt mustangu no tā pašreizējās atrašanās vietas uz augšminēto garāžu, kura atrodas kooperatīvā ar skaisto un iedvesmojošo nosaukumu "Progress".

Runājot par iecerēto, esmu apņēmies līdz nākošā gada 11. martam dabūt pie dzīvības savu 1986. gada Ford Escort kabrioletu. Ir paredzēts uzstādīt citu dzinēju, pārmetināt aizmugures arkas un vēl dažus sīkumus, visu sašpaktelēt un nopūst ar krāsu. Šobrīd es nemāku ne metināt, ne krāsot. Ceru, ka tuvāko mēnešu laikā to iemācīšos.

Šubi dubi

Esmu sācis blogot, tāpēc šī ir liela diena! ;D