#34

RĪGA, 29.03.10. Heh, tūliņ jau aprīlis klāt. Jauki. Turpinājumā par jaunāko, kas noticis manā dzīvē.

Aizvakar paviesojos Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu, kur klubā Illusion apmeklēju grupas Prāta vētra koncertu. Ļoti patika un noteikti bija vērts turp doties. Lai gan koncerts bija Prāta vētras jaunā albuma angliskās versijas priekšāstādīšanas tūres sastāvdaļa, un Renārs ar publiku lielākoties komunicēja angliski, lielais latviešu daudzums apmeklētāju vidū darīja savu - no jaunā albuma tika spēlētas vien dažas dziesmas, lielākā daļa koncerta repertuāra bija labi zināma arī latviešu publikai, kas koncertu padarīja par lielisku emocionālu piedzīvojumu.

Turklāt, manuprāt, ir visai ekskluzīvi, ja grupa, kura bez problēmām spēj pulcēt 40 tūkstošus apmeklētāju savos Rīgas koncertos, atrodas tikai 5m no tevis, turklāt koncerts notiek ne pārāk liela izmēra klubā. Tieši šāds kluba formāts arī padarīja koncertu tik lielisku un patiesu, nekādas video mākslas un milzīgas skatuves, tikai mūzika, grupa un klausītāji. Bronza, Lidmašīnas un Čiekuri, tas ir spēks.

***

Nedaudz senāks, bet tomēr aktuāls notikums ir tas, ka esmu atradis dzīvokli, kurā tad kopā ar draudzeni mēģināsim dzīvot un sadzīvot. :) Izaicinājums tajā visā ir tāds, ka dzīvoklī ir jāveic remonts, kura nopietnākā sastāvdaļa būs vannasistabas izbūve. Jā, izbūve, jo pagaidām mani tur sagaida tikai tukša telpa ar trim trubām. Pārējās telpas ir nedaudz daudzsološākas, bet darba netrūkst arī tur.

Ir doma šo remonta procesu pēc iespējas vairāk dokumentēt, lai pašam pēc tam būtu uz ko atskatīties, un varbūt kādam citam noderīgi palasīt. Visus darbus, cik no tas būs manos spēkos, esmu ieplānojis veikt pats. Pagaidām mana pieredze aprobežojas ar tapešu līmēšanu un vadu vilkšanu. Bet būs labi, es esmu par to pārliecināts. :)

Pagaidām viss, mēģināšu jau tuvākajās dienās uzrakstīt vēl ko. ;)

#15

RĪGA, 28.12.09. Šorīt otrreiz devos uz darbu ar vilcienu, viss kā parasti (iepriekšējo reiz). :D Nu jā, no rīta sanāca ausīs nedaudz paklausīties Latviešu radio (jo iecienītais SWH netīkami čarkstēja), kur es izdzirdēju gurpas PER jauno hitu Nevar Būt. Lai gan mani īpaši nesaista minētā grupa, man ir prieks par to, ko čaļi ir savā vecumā sasnieguši. Malači.

Nu lūk, darbā visu dienu ņēmos ar PDF dokumentu ģenerēšanas skriptu uzlabošanu, kaut kas jau sanāca, ieguvums būs arī tīri praktisks - šur un tur samazinājām burtus un saspiedām vairāk info uz lapas, ietaupīsies papīrs. GO GREEN, jou!

Vēlāk nedaudz pačatoju skype ar Kārli un Jēkabu, turklāt ar pēdējo nedaudz parunājām par autiņiem, jo situācija ir tāda, ka es pamazām meklēju sev jaunu braucamrīku. Protams, visu pacilāto noskaņojumu ātri vien paspēja sačakarēt Valdis Dombrovskis un viņa banda, jo par automobiļiem, kuri mani interesē, gadā ir jāmaksā 75Ls. Principā par neko.

Laikam Valdiņš grib, lai es turpinu kratīties apkārt kaut kādā mazā kastītē. Reāli es piedāvāju viņam tādā iesēsties un iebraukt Daugavā, un tur arī palikt.

Ok, tas nu tā. Protams, latvietis jau vienmēr atradīs kaut kādu iespēju, kā kaut ko nolaist pa kreisi. Nu lūk, tāpēc es sāku pastiprināti interesēties par IK dibināšanu kaimiņzemē Lietuvā.

Plāns ir:

1. Reģistrēt IK Lietuvā

2. Šobrīdējā LV IK (man tāds ir) darbību iesaldēt un strādāt ar LT IK

3. Iegādāties Lietuvā auto un reģistrēt to LT IK

4. Iznomāt minēto auto no LT IK man kā LV pilsonim un citiem, kam nu vajadzēs. Tas ir vajadzīgs, jo mūsējie centās nogriezt iespēju vadīt ārzemēs reģistrētu auto.



Reāli ir jēga to darīt tad, ja 2. un 3. punktā izdodas kaut ko iegūt (ietaupīt), saglabājot nosacītu legalitāti tam visam. Pagaidām es neņemos apgalvot, ka tas ir mega izdevīgi, bet esmu uzsācis meklēt info un uzrakstījis pāris meilus braļuku iestādēm ar mani interesējošajiem jautājumiem.

Cik man zināms, Lietuvas Auto Reģistra (Regitra) pakalpojumi ir krietni izdevīgāki (nav ikgadējās nodevas, apskate reizi divos gados) nekā CSDD, turklāt šobrīd izskatās, ka arī Lietuvas uzņēmumu reģistra pakalpojumi ir lētāki, jo tur nodibināt IK, pēc manā rīcībā esošās informācijas, maksā 107Lt, kas ir aptuveni 22Ls, kamēr pie mums šāds pakalpojums maksā vismaz 50Ls.

Nu lūk, turpinu meklēt info un par tālāko procesu apņemos ziņot. Čīrz. ;)

#9

MĀRUPE, 21.12.09. Nu tā. Esmu darbā, bet izdarīt nevaru neko. Serveris, lūk, izbeidzies, hostinga čaļi jau 2,5h no vietas kaut ko risina, bet bez panākumiem. Bet es īstenībā neko nepārmetu. Tieši šādas, iespējamās problēmsituācijas bija iemesls, kāpēc mans jaunības sapnis par savu serveri palika izsapņots. Tā tomēr ir baigā atbildība, jo no servera darbības ir atkarīgs ļoti daudz kas.

Bet visam ir arī savs labums. Šādas situācijas mums parāda, ka nekad nevar paļauties uz tehniku, rezerves plānam ir jābūt. Mums tāds ir, tiesa gan, arī tur ir ko pilnveidot.

Ok, pietiks par darbu, patinam filmu atpakaļ. Piektdiena sākās ar to, ka neleca autiņš... :) Neleca, jo es gribēju izmēģināt, kas būs, ja es savu veco aķīti pa nakti neienesīšu siltumā. :D Ok, zvans uz darbu, pastrādāšu mājās, tas arī tika izdarīts un patiesībā bija baigi labi, dažreiz var. Iepirku arī jaunu aķīti, iekš cenuklubs.lv, tur akumulatoriem šausmīgi saldas cenas.

Piektdiena noslēdzās Jeglavā, Toma Grēviņa rīkotajā diskotēkā. Jāteic, ka pirmoreiz biju Post Clubā un, ja godīgi, tad vispār, šāda veida pasākumā. Īstenībā man patika. :) Žēl gan, ka jau ap 3 no rīta izlēmām doties prom, bet man uznāca baigais lūziens un vēl bija jātiek līdz Rīgai. Lai nu kā, man no mūzikas visvairāk patika Arta Dvarionas spēlētais, tāpēc, ka es reāli zinu tos gabalus un tas ir, kā teiktu vieni no maniem iecienītākajiem multfilmu varoņiem Bīviss un Batheds, "rock", jā tas ir roks, kur kratīt galvu un visādi citādi ņemties... :)

Pārējā dzirdētā mūzika mani uzrunāja jau nedaudz mazāk, bet jebkurā gadījumā pasākums bija dikti foršs un paldies Tomam un pārējiem organizatoriem, un māksliniekiem par to! :)

Foto - Austris Auziņš, Post Club

Sestdien un svētdien tā arī neko prātīgu neizdarīju, lai gan plāni, kā parasti, bija dikti lieli. Nedaudz palasījos Smashing Book, bet neko daudz.

Nu ko, dzīvojam tālāk un gaidām brīvdienas. Priekā! ;)

#4

RĪGA, 10.12.09. Nu tad tā. Šodiena - nekas speciāls, lai gan rīts iesākās cerīgi. Cerīgi tāpēc, ka manā kabinetā regulāri lidoja ārā drošinātāji (mums gandrīz katram kabinetam savi), tas bija kā zīme, ka, varbūt, sanāks atpūsties. Bet nekā. Atklājās ka tos sita ārā elektriskā ūdens kanna, kas atradās "virtuvē", ar kuru mans kabinets ir uz vienas līnijas.

Vēlāk turpinājās darbs un es pagodināju savu mīļāko radiostaciju ar veseliem četriem tvītiem, kas visi arī izskanēja ēterā. Pirmajos divos es paudu atbalstu Johny Salamander ieskaņotajai pusdienu himnai. Tas gabals, nu tāds, nekas īpašs, drīzāk Latvijas Radio 2 formāts, bet mani kaut kā uzrunāja. Nu Jūs zināt to sajūtu, kas rodas dzirdot "Uzsniga sniedziņš balts" vai "Princesīti", nu kaut kas līdzīgs ir arī Jāņa gabalā, kaut kāds jauks naivums, kaut kas vienkārši foršs.

Nu jā, un atlikušajos divos tvītos es informēju Arti Volfu par to, kuras grupas ir normālas. :D









Vēl šodien iepriecināja TopGear ar to, ka savā lapā bija iemetuši superīgu video, kas veltīts rallija B Grupai.



B Grupa rallijā pastāvēja no 1982. līdz 1986. gadam, un tā bija īpaša ar to, ka automobiļiem praktiski nebija jaudas ierobežojumu, kas nozīmē, ka B grupā sacentās viss autoindustrijas zieds, viss, ko tolaik spēja izbūvēt.

Papildus info: http://en.wikipedia.org/wiki/Group_B


Tas it kā viss.