2010. gada 31. janvāris

#21

RĪGA, 31.01.10. Un pirmais šī gada mēnesis tūdaļ būs aizvadīts. Brutāli rēķinot, viena divpadsmitā daļa. Kas tad jauns?

Brīvdienām vajadzētu atrast kādu saprātīgāku nodarbi par sēdēšanu internetā, tā man šķiet, turklāt, jo dienas iet uz priekšu, jo vairāk. Vajadzētu kaut kādu hobiju vai kaut ko tādu. Īstenībā kādam laikam pietiktu ar to, ja es izlasītu kādas dažas no tām grāmatām, kuras man ir iedāvinātas vai arī paša pirktas, bet stāv novārtā.

Tāpat ir doma, ka šausmīgi vajadzētu uzspēlēt kādu mūzikas instrumentu, giča it kā pat ir, kombis arī, pat pedāļi kādi divi atrastos, bet kaut kā nav iedvesmas, patiesībā nav arī spēlētprasmes, un tās iemaņas, kas bija dažus gadus atpakaļ ir zudušas. Bet gribas basu. Visticamāk, ka kaut kad tuvākajos mēnešos mēģināšu tikt pie kaut kā no Thomann vai eBay lētā gala piedāvājuma. Tīri tā, lai ir ko pagrabināt.



Vēlāk hobija meklējumi aizveda līdz Žiguļiem. :) Patiesībā ir skaidrs, ka uz vasaru ļoti gribēsies kādu hobija auto. Ja līdz šim skatījos tikai uz vecajiem VW, ar ko man ir bijusi vairāku gadu pieredze, tad šodien atgriezos pie kaut kad vasarā jau uz brīdi bijušas domas par Žigulīša sagādāšanu vasarīgiem izbraucieniem.

Ja kas, tagad ir pēdējais brīdis iegādāties Žiguli, jo ar katru gadu aizvien lielākus apgriezienus uzņem sacensību seriāls VAZ Tuss, kurš strauji samazina dzīvo Žigulīšu skaitu. Līdzīgā veidā reiz tika pazudināts milzīgs skaits pirmo golfiņu. Tas bija deviņdesmitajos, un pasākumu sauca VW Golf Kauss.

Nu lūk, būtu šausmīgi forši, ja, piemēram, uz Positivus Festivālu varētu ierasties tādā eleganti sēdinātā Žigulītī. Eh, sapņi un idejas... :)



Rīt sākas jauns mēnesis un daudz visa kā interesanta arī darbā. Proti, ja līdz šim par interneta štellēm tur atbildēju es viens pats, un man bija jātiek galā ar visu ko - sākot no tekstu rakstīšanas un bildīšu meklēšanas līdz smagai programmēšanai un jaunu risinājumu meklēšanai, tad no rītdienas mūsu komandai pievienojas programmētājs, ar kura palīdzību mēs centīsimies tikt galā ar jauniem izaicinājumiem. Un par to trūkumu šobrīd nevarētu sūdzēties. :)

Veiksmīgu nedēļu un galvu augšā! ;) Vakaros vairs nav tik tumšs un arī pavasaris gan jau kaut kad pienāks.. :)

2010. gada 26. janvāris

#20

RĪGA, 25.01.10. Šodien pirmoreiz mūžā biju darba intervijā. Ticiet vai nē, bet es šo interviju pats biju sarīkojis un arī vadīju. Lai nu kā, bija interesanti. Turklāt man šķiet, ka priekš pirmās reizes tiku galā lieliski. Tāds mazs, bet tomēr prieciņš. :)

Katrā ziņā, šodien darbā parādījās kaut kāds optimisms, kaut neliels, bet tomēr. Laikam vienkārši vajag tā labi saņemties, uzķert to ideju un tad jau būs labi. Katrā ziņā, kā jau daudzās situācijas, laba deva pašiedvesmas nāk tikai par labu un bieži vien ir teju puse no uzvaras.



No igauņiem nekādu jaunu ziņu par hokeja čempionātu pagaidām nav. Visticamāk, manus Igaunijas Hokeja federācijai adresētos meilus neviens nav izlasījis, iespējams, nav ņēmis par pilnu. Bet neskatoties uz to ir augusi apņemšanās 10. vai 11. aprīlī būt tur!

Ja kāds vēlas pievienoties, padod ziņu, varbūt savāksim veselu busiņu... :)





Šoreiz tas arī viss, nenosalstiet! :)


P.S.:

2010. gada 24. janvāris

#19

RĪGA, 24.01.10. Labvakar!


Vai Jūs spējat noticēt, ka tas bija tik sen? 2003. gads, "Colder" bija pirmais singls no tobrīd vēl tikai gaidāmā albuma "Dienās, kad lidlauks pārāk tāls". Gandrīz kā šodien atceros šī gabala pirmatskaņojumu Radio SWH viļņos. Eh, toreiz daudz kas bija citādāk.

Labi, pietiks nostaļģijas. Ir auksti. Un mani tas neiepriecina. Ļoti gribas prom. No Latvijas, no Dombrovska un Repšes, no aukstuma un stulbuma, ar ko šeit sanāk saskarties teju ik uz soļa. Šādos brīžos es atveru Google Maps un sāku fantazēt, kur tik nevajadzētu aizdoties. Tad vēl es atveru Ryanair karti un apskatos, kur pat varētu aizlidot. Piemēram, par kādiem 40€ mēs varam nokļūt Faro.


Nu kaut kā tā. Tikai skumji, ka pagaidām tas ir tādā "kā būtu, ja būtu" līmenī. Bet nu gan jau kaut kad, cerams, drīz.

Turpinu domāt par darba perspektīvām. Un, jo vairāk es domāju, jo vairāk es gribu prom. Bet nu jāpaskatās, kā tur tuvākajās nedēļās viss attīstīsies un kādas izskatās nākotnes perspektīvas katrā no iespējamajiem izvēles variantiem. Un, ļoti iespējams, ka man nāksies noteikt kaut kādu datumu, līdz kuram izdarīt izvēli.

Un jā, tajā pašā darbā, diemžēl, joprojām turpinās kolēģa meklējumi. Uz priekšniecības publicēto sludinājumu ir atsaukušies pieci cilvēki un no tiem tikai divi tādi, ar kuriem ir vērts sazvanīties. Pārējie - pilnīgs fail. Kāpēc cilvēki sūta savus CV uz vakancēm, kurām viņi acīmredzami neatbilst? Laikam domā, ka mēs izlozēsim to vakanci.


Kā jau iepriekšējā rakstā minēju, sāku izpētīt freelance pasauli. :) Piereģistrējos iekš oDesk.com, kas ir tāds tīklveida resurss, kura uzdevums ir savest kopā klientus ar dizaineriem, programmētājiem un dažādiem citiem radošiem un darošiem ļaudīm.

Viss ir ļoti skaisti, tikai maza problēmiņa ir tā, ka ir jākonkurē ar vairāk kā miljonu citu līdzīgo. Bet nu jāpapēta tas viss nedaudz dziļāk, jo liela daļa veiksmes ir atkarīga no tur ieguldītā darba, dažādu testu rezultātiem un tā tālāk.

Ja šī štelle normāli aizietu, un vēl kaut ko nopelnīt varētu, tad būtu lieliski, strādāt varētu teju jebkur. Arī tajā jau minētajā Faro. :)  Bet tas nav un nebūs vienkāši, jo visgrūtākā cīņa, taču ir cīņa pašam ar sevi. Īpaši jau tādam ne pārāk čaklam radījumam, kā es. Sounds like a challenge, he he.. :)



Veiksmīgu nākamo nedēļu! Fight for your right! ;)

2010. gada 20. janvāris

#18

RĪGA, 20.01.10. Arī šodienu mierīgi pavadīju mājās. Kaut cik pastrādāju, pārējā laikā atkal neko. Rīt gan jāiet uz darbu būs. Patiesībā aizvien intensīvāk sāku domāt par frīlansēšanu (freelancing), tas nozīmē strādāt pašam sev, pašam meklēt klientus un tā tālāk.

Viegli tas nav, jo ir jāspēj sevi normāli savākt darbam jebkurā laikā, patstāvīgi jāplāno laiks un tā tālāk, tuklāt arī komunikācija ar klientiem ir nopietns darbs. No šāda viedokļa vienkāršāk ir strādāt pilna laika darbu, bet mani tas pēdējā laikā sāk aizvien vairāk nomākt. Katru dienu viens un tas pats, turklāt darbu listei gals, šķiet, tik drīz nepienāks.

Tāpēc esmu nolēmis papētīt, kas ar freelance notiek pasaulē un kādas ir iespējas atrast klientus kaut kur ārpus Latvijas, un darboties caur tīmekli vien. Ir cilvēki, kas tā dara un dzīvo, tā sacīt, bēdu nezinādami. Būtu taču forši paķert datoru un šajā aukstumā aizbraukt pastrādāt uz kādu siltu vietiņu, piemēram, Portugāles dienvidiem. Pieņemu, ka internets tur ir. :)



Ja jau sākām runāt par klientiem, tad vēlos pastāstīt par vienu no apmeklētākajām lapām, manā tīmekļa pārlūkošanas ikdienā. Clients From Hell ir resurss, kurš publicē visai traģikomiskus atgadījumus iz dizaineru sarunām ar klientiem. Jāteic, ka bieži vien nākas vilkt paralēles ar reālo dzīvi un reizām, kā saka, tas būtu smieklīgi, ja tas nebūtu tik skumji. Bet, lai nu kā, iesaku palasīties!



Šodien, pārdomājot darbus un dzīvi, atmiņā uzplaiksnīja bērnības sapnis strādāt radio. Iespējams, pa ne ēterā, bet vienkārši radio. Radio, par spīti vispārējam progresam, ir kaut kāda īpaša romantika, turklāt visu šo gadu laikā tas nav būtiski mainījies. Jā, tagad dziesmas spēlē dators, nevis cilvēki no skaņuplatēm, lentēm vai kompaktdiskiem, tam ir stereo skaņa un RDS, programmu un fonotēkas saturs ir mainījies, dīdžeji darba laikā tvīto un tā... Bet vienalga - tas ir tas pats radio, kas pirms gadiem desmit, piecpadsmit vai piecdesmit.

Nu lūk, es tomēr arī šodien ļoti, ļoti vēlos strādāt radio. Ja nu Tu, Arti Volf, šo lasi un ir kāda vakance, padod ziņu! ;)

Pagaidām viss.

2010. gada 19. janvāris

#17

RĪGA, 19.01.10. Esmu nedaudz apaukstējies, tāpēc šodien un rīt pa mājām. Kas jauns noticis pēdējā laikā? Pirmkārt, ir radušās dažas jaunas atklāsmes un pārdomas par dzīvi kā tādu un savu nākotni, bet tas ir ok. Zināmā mērā to varētu norakstīt uz ziemas depresiju.



No vakardienas sāku lietot Last.fm pakalpojumus. Protams, attīstītā pasaule to dara jau gadus divus, bet nu kamēr progress atnāk līdz manīm... Kopumā tas izmaksā aptuveni pusotru latu mēnesī, par ko man tiek piedāvāts klausīties kaut kādus robotu izvēlētus gabalus, kuriem, viņuprāt, vajadzētu man iet pie sirds. Gabali tiek atlasīti pēc dažādiem parametriem. Es līdz šim esmu izmēģinājis to tā, ka ierakstu tur AC/DC un tad atveras kaut kāda dīvaina "AC/DC stacija", kas nu tad spēlē "līdzīgas" grupas, taču ne pašu AC/DC.

Ar ārzemju izpildītājiem tas darbojas gluži lieliski, bet ne ar latviešu mūziku. Proti - lai arī kādu latviešu grupas "staciju" tu izvēlētos - agri vai vēlu atskanēs Skyforger, Iļģi un kaut kāds Guncha. Man, protams, nekas nav pret minētajiem māksliniekiem un viņu daiļradi, bet, ja es reiz izvēlos klausīties kaut ko R.A.P. vai Dzelzs Vilkam līdzīgu, tad diez vai iepriekšminētie trīs mākslinieki ir tie, kurus es gribu dzirdēt.




Vēl pamazām tiek iepazīts jaunais auto, protams, ne bez visādiem interesantiem notikumiem. Kopumā ar izvēli esmu apmierināts. Vienīgais mīnuss, par kuru gan tiku brīdināts, ir degvielas patēriņš. Tāpēc kaut kad februārī ceru uzstādīt gāzes iekārtu. Pagaidām vēl naudiņa jāpakrāj. :)

Esmu nolēmis arī nerealizēt savu kārtējo megaplānu - Ford Kabriolets tiek pārdots. Izdomāju, ka īsti šobrīd to nedz varu atļauties, nedz arī gribu īstenot. Tāda ir dzīve, viss plūst un mainās. Tāpat jaunu īpašnieku ir atradis arī avārijā cietušais pirmais golfiņš. Tā teikt - jāatbrīvojas no visa liekā. Bet gan jau ilgi neizturēšu un kāds naudu iesūcošs lūznis agri vai vēlu kaut kur pie apvāršņa parādīsies. :)



Atceros, ka kaut kad sen, visticamāk, 2008. gada pavasarī pie mana toreizējā klasesbiedra Klāva Jelgavā notika tāda neliela pasēdēšana, kuras ietvaros tika pāršķirstīts tobrīd jaunākais žurnāla FHM numurs, kurā neviltotu mūsu uzmanību izpelnījās kāds raksts, kurā tā autors dalījās piedzīvojumos par trešās divīzjas hokeja čempionātu, kurš togad bija noticis Luksemburgā. Toreiz tā daļēji pa jokam nolēmām, ka kaut kad noteikti vajadzētu apmeklēt šo pasākumu.

Un tagad, gandrīz divus gadus vēlāk, liktenis un Starptautiskā Hokeja federācija ir parūpējušies par jauku pārsteigumu - šogad Tallinā no 10. līdz 16. aprīlim notiks B grupas 2. divīzijas čempionāts hokejā ar Ķīnas, Igaunijas, Īslandes, Izraēlas, Rumānijas un pat Jaunzēlandes hokeja izlašu piedalīšanos.

Līdz ar to ir radies plāns 10. aprīlī doties turp un noskatīties vismaz trīs spēles.

Papildus informācija šeit:
http://www.iihf.com/channels0910/wm-iib

http://www.icehockey.ee/en/jaeaehoki-mm/meeste-mm-2010.html

Ceru, ka viss izdosies un es varēšu padalīties iespaidos par šo visnotaļ interesanto izklaidi.

Pagaidām viss, sargiet sevi! ;)

2010. gada 10. janvāris

#16

RĪGA, 10.01.10. He, he, kāds šodien smuks datums. Atceros, kā reiz skolā viens mans bijušais klasesbiedrs priecājās, rakstot latviešu valodas burtnīcā 01.02.03. :) Vispār man kaut kā allaž ir licies muļķīgi un nevajadzīgi skolas darbos rakstīt datumus, turklāt vēl muļķīgāk ir ja skolotāja bērniem piesienas par to un liek štruntīgu atzīmi. Tā, lūk.

Kopš iepriekšējā ieraksta šajā blogā ir pagājis zināms laiciņš. Pa šo laiku ir sagaidīts arī jauns gads. Jāteic, ka es kaut kad decembra beigās mēģināju uzrakstīt kaut kādu gada kopsavilkumu, bet tad sapratu, ka īsti nevēlos ar to dalīties. :D

Iepriekšējo ierakstu rakstot, man bija ideja dibināt IK Lietuvā. Pagaidām šis atceļās, jo galvenais mērķis, kāpēc es vēlējos to darīt tur - lētāki auto un to iegāde, kļuva neaktuāls, jo tepat LV parādījās ļoti izdevīgs un interesants piedāvājums. Iegādājos zviedru lepnumu SAAB 9000.

Jauniegūtajam auto gan jau pirmajā dienā sanāca parādīt raksturu, jo, kā izrādījās, nelādē akumulatoru. Nācās mainīt sprieguma regulatoru ģeneratorā. Rekur zemāk redzama Jēkaba uzņemta fotogrāfija, kurā redzams augšminētā regulatora maiņas process.


Visādi citādi nekas interesants nav noticis, darbā jaunais kolēģis laikam darbu pa īstam sāks tikai nākamnedēļ, tāpēc arī šajā jomā jaunumu pagaidām nav. Viss jādara pašam, kā smejies. :D

Veiksmīgu nākošo nedēļu! ;)