RĪGA, 31.01.10. Un pirmais šī gada mēnesis tūdaļ būs aizvadīts. Brutāli rēķinot, viena divpadsmitā daļa. Kas tad jauns?
Brīvdienām vajadzētu atrast kādu saprātīgāku nodarbi par sēdēšanu internetā, tā man šķiet, turklāt, jo dienas iet uz priekšu, jo vairāk. Vajadzētu kaut kādu hobiju vai kaut ko tādu. Īstenībā kādam laikam pietiktu ar to, ja es izlasītu kādas dažas no tām grāmatām, kuras man ir iedāvinātas vai arī paša pirktas, bet stāv novārtā.
Tāpat ir doma, ka šausmīgi vajadzētu uzspēlēt kādu mūzikas instrumentu, giča it kā pat ir, kombis arī, pat pedāļi kādi divi atrastos, bet kaut kā nav iedvesmas, patiesībā nav arī spēlētprasmes, un tās iemaņas, kas bija dažus gadus atpakaļ ir zudušas. Bet gribas basu. Visticamāk, ka kaut kad tuvākajos mēnešos mēģināšu tikt pie kaut kā no Thomann vai eBay lētā gala piedāvājuma. Tīri tā, lai ir ko pagrabināt.
Vēlāk hobija meklējumi aizveda līdz Žiguļiem. :) Patiesībā ir skaidrs, ka uz vasaru ļoti gribēsies kādu hobija auto. Ja līdz šim skatījos tikai uz vecajiem VW, ar ko man ir bijusi vairāku gadu pieredze, tad šodien atgriezos pie kaut kad vasarā jau uz brīdi bijušas domas par Žigulīša sagādāšanu vasarīgiem izbraucieniem.
Ja kas, tagad ir pēdējais brīdis iegādāties Žiguli, jo ar katru gadu aizvien lielākus apgriezienus uzņem sacensību seriāls VAZ Tuss, kurš strauji samazina dzīvo Žigulīšu skaitu. Līdzīgā veidā reiz tika pazudināts milzīgs skaits pirmo golfiņu. Tas bija deviņdesmitajos, un pasākumu sauca VW Golf Kauss.
Nu lūk, būtu šausmīgi forši, ja, piemēram, uz Positivus Festivālu varētu ierasties tādā eleganti sēdinātā Žigulītī. Eh, sapņi un idejas... :)
Rīt sākas jauns mēnesis un daudz visa kā interesanta arī darbā. Proti, ja līdz šim par interneta štellēm tur atbildēju es viens pats, un man bija jātiek galā ar visu ko - sākot no tekstu rakstīšanas un bildīšu meklēšanas līdz smagai programmēšanai un jaunu risinājumu meklēšanai, tad no rītdienas mūsu komandai pievienojas programmētājs, ar kura palīdzību mēs centīsimies tikt galā ar jauniem izaicinājumiem. Un par to trūkumu šobrīd nevarētu sūdzēties. :)
Veiksmīgu nedēļu un galvu augšā! ;) Vakaros vairs nav tik tumšs un arī pavasaris gan jau kaut kad pienāks.. :)
Rāda ziņas ar etiķeti ikdiena. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ikdiena. Rādīt visas ziņas
2010. gada 31. janvāris
2010. gada 26. janvāris
#20
RĪGA, 25.01.10. Šodien pirmoreiz mūžā biju darba intervijā. Ticiet vai nē, bet es šo interviju pats biju sarīkojis un arī vadīju. Lai nu kā, bija interesanti. Turklāt man šķiet, ka priekš pirmās reizes tiku galā lieliski. Tāds mazs, bet tomēr prieciņš. :)
Katrā ziņā, šodien darbā parādījās kaut kāds optimisms, kaut neliels, bet tomēr. Laikam vienkārši vajag tā labi saņemties, uzķert to ideju un tad jau būs labi. Katrā ziņā, kā jau daudzās situācijas, laba deva pašiedvesmas nāk tikai par labu un bieži vien ir teju puse no uzvaras.
No igauņiem nekādu jaunu ziņu par hokeja čempionātu pagaidām nav. Visticamāk, manus Igaunijas Hokeja federācijai adresētos meilus neviens nav izlasījis, iespējams, nav ņēmis par pilnu. Bet neskatoties uz to ir augusi apņemšanās 10. vai 11. aprīlī būt tur!
Ja kāds vēlas pievienoties, padod ziņu, varbūt savāksim veselu busiņu... :)
Šoreiz tas arī viss, nenosalstiet! :)
P.S.:
Katrā ziņā, šodien darbā parādījās kaut kāds optimisms, kaut neliels, bet tomēr. Laikam vienkārši vajag tā labi saņemties, uzķert to ideju un tad jau būs labi. Katrā ziņā, kā jau daudzās situācijas, laba deva pašiedvesmas nāk tikai par labu un bieži vien ir teju puse no uzvaras.
No igauņiem nekādu jaunu ziņu par hokeja čempionātu pagaidām nav. Visticamāk, manus Igaunijas Hokeja federācijai adresētos meilus neviens nav izlasījis, iespējams, nav ņēmis par pilnu. Bet neskatoties uz to ir augusi apņemšanās 10. vai 11. aprīlī būt tur!
Ja kāds vēlas pievienoties, padod ziņu, varbūt savāksim veselu busiņu... :)
Šoreiz tas arī viss, nenosalstiet! :)
P.S.:
2010. gada 24. janvāris
#19
RĪGA, 24.01.10. Labvakar!
Vai Jūs spējat noticēt, ka tas bija tik sen? 2003. gads, "Colder" bija pirmais singls no tobrīd vēl tikai gaidāmā albuma "Dienās, kad lidlauks pārāk tāls". Gandrīz kā šodien atceros šī gabala pirmatskaņojumu Radio SWH viļņos. Eh, toreiz daudz kas bija citādāk.
Labi, pietiks nostaļģijas. Ir auksti. Un mani tas neiepriecina. Ļoti gribas prom. No Latvijas, no Dombrovska un Repšes, no aukstuma un stulbuma, ar ko šeit sanāk saskarties teju ik uz soļa. Šādos brīžos es atveru Google Maps un sāku fantazēt, kur tik nevajadzētu aizdoties. Tad vēl es atveru Ryanair karti un apskatos, kur pat varētu aizlidot. Piemēram, par kādiem 40€ mēs varam nokļūt Faro.
Nu kaut kā tā. Tikai skumji, ka pagaidām tas ir tādā "kā būtu, ja būtu" līmenī. Bet nu gan jau kaut kad, cerams, drīz.
Turpinu domāt par darba perspektīvām. Un, jo vairāk es domāju, jo vairāk es gribu prom. Bet nu jāpaskatās, kā tur tuvākajās nedēļās viss attīstīsies un kādas izskatās nākotnes perspektīvas katrā no iespējamajiem izvēles variantiem. Un, ļoti iespējams, ka man nāksies noteikt kaut kādu datumu, līdz kuram izdarīt izvēli.
Un jā, tajā pašā darbā, diemžēl, joprojām turpinās kolēģa meklējumi. Uz priekšniecības publicēto sludinājumu ir atsaukušies pieci cilvēki un no tiem tikai divi tādi, ar kuriem ir vērts sazvanīties. Pārējie - pilnīgs fail. Kāpēc cilvēki sūta savus CV uz vakancēm, kurām viņi acīmredzami neatbilst? Laikam domā, ka mēs izlozēsim to vakanci.
Kā jau iepriekšējā rakstā minēju, sāku izpētīt freelance pasauli. :) Piereģistrējos iekš oDesk.com, kas ir tāds tīklveida resurss, kura uzdevums ir savest kopā klientus ar dizaineriem, programmētājiem un dažādiem citiem radošiem un darošiem ļaudīm.
Viss ir ļoti skaisti, tikai maza problēmiņa ir tā, ka ir jākonkurē ar vairāk kā miljonu citu līdzīgo. Bet nu jāpapēta tas viss nedaudz dziļāk, jo liela daļa veiksmes ir atkarīga no tur ieguldītā darba, dažādu testu rezultātiem un tā tālāk.
Ja šī štelle normāli aizietu, un vēl kaut ko nopelnīt varētu, tad būtu lieliski, strādāt varētu teju jebkur. Arī tajā jau minētajā Faro. :) Bet tas nav un nebūs vienkāši, jo visgrūtākā cīņa, taču ir cīņa pašam ar sevi. Īpaši jau tādam ne pārāk čaklam radījumam, kā es. Sounds like a challenge, he he.. :)
Veiksmīgu nākamo nedēļu! Fight for your right! ;)
Vai Jūs spējat noticēt, ka tas bija tik sen? 2003. gads, "Colder" bija pirmais singls no tobrīd vēl tikai gaidāmā albuma "Dienās, kad lidlauks pārāk tāls". Gandrīz kā šodien atceros šī gabala pirmatskaņojumu Radio SWH viļņos. Eh, toreiz daudz kas bija citādāk.
Labi, pietiks nostaļģijas. Ir auksti. Un mani tas neiepriecina. Ļoti gribas prom. No Latvijas, no Dombrovska un Repšes, no aukstuma un stulbuma, ar ko šeit sanāk saskarties teju ik uz soļa. Šādos brīžos es atveru Google Maps un sāku fantazēt, kur tik nevajadzētu aizdoties. Tad vēl es atveru Ryanair karti un apskatos, kur pat varētu aizlidot. Piemēram, par kādiem 40€ mēs varam nokļūt Faro.
Nu kaut kā tā. Tikai skumji, ka pagaidām tas ir tādā "kā būtu, ja būtu" līmenī. Bet nu gan jau kaut kad, cerams, drīz.
Turpinu domāt par darba perspektīvām. Un, jo vairāk es domāju, jo vairāk es gribu prom. Bet nu jāpaskatās, kā tur tuvākajās nedēļās viss attīstīsies un kādas izskatās nākotnes perspektīvas katrā no iespējamajiem izvēles variantiem. Un, ļoti iespējams, ka man nāksies noteikt kaut kādu datumu, līdz kuram izdarīt izvēli.
Un jā, tajā pašā darbā, diemžēl, joprojām turpinās kolēģa meklējumi. Uz priekšniecības publicēto sludinājumu ir atsaukušies pieci cilvēki un no tiem tikai divi tādi, ar kuriem ir vērts sazvanīties. Pārējie - pilnīgs fail. Kāpēc cilvēki sūta savus CV uz vakancēm, kurām viņi acīmredzami neatbilst? Laikam domā, ka mēs izlozēsim to vakanci.
Kā jau iepriekšējā rakstā minēju, sāku izpētīt freelance pasauli. :) Piereģistrējos iekš oDesk.com, kas ir tāds tīklveida resurss, kura uzdevums ir savest kopā klientus ar dizaineriem, programmētājiem un dažādiem citiem radošiem un darošiem ļaudīm.
Viss ir ļoti skaisti, tikai maza problēmiņa ir tā, ka ir jākonkurē ar vairāk kā miljonu citu līdzīgo. Bet nu jāpapēta tas viss nedaudz dziļāk, jo liela daļa veiksmes ir atkarīga no tur ieguldītā darba, dažādu testu rezultātiem un tā tālāk.
Ja šī štelle normāli aizietu, un vēl kaut ko nopelnīt varētu, tad būtu lieliski, strādāt varētu teju jebkur. Arī tajā jau minētajā Faro. :) Bet tas nav un nebūs vienkāši, jo visgrūtākā cīņa, taču ir cīņa pašam ar sevi. Īpaši jau tādam ne pārāk čaklam radījumam, kā es. Sounds like a challenge, he he.. :)
Veiksmīgu nākamo nedēļu! Fight for your right! ;)
2010. gada 20. janvāris
#18
RĪGA, 20.01.10. Arī šodienu mierīgi pavadīju mājās. Kaut cik pastrādāju, pārējā laikā atkal neko. Rīt gan jāiet uz darbu būs. Patiesībā aizvien intensīvāk sāku domāt par frīlansēšanu (freelancing), tas nozīmē strādāt pašam sev, pašam meklēt klientus un tā tālāk.
Viegli tas nav, jo ir jāspēj sevi normāli savākt darbam jebkurā laikā, patstāvīgi jāplāno laiks un tā tālāk, tuklāt arī komunikācija ar klientiem ir nopietns darbs. No šāda viedokļa vienkāršāk ir strādāt pilna laika darbu, bet mani tas pēdējā laikā sāk aizvien vairāk nomākt. Katru dienu viens un tas pats, turklāt darbu listei gals, šķiet, tik drīz nepienāks.
Tāpēc esmu nolēmis papētīt, kas ar freelance notiek pasaulē un kādas ir iespējas atrast klientus kaut kur ārpus Latvijas, un darboties caur tīmekli vien. Ir cilvēki, kas tā dara un dzīvo, tā sacīt, bēdu nezinādami. Būtu taču forši paķert datoru un šajā aukstumā aizbraukt pastrādāt uz kādu siltu vietiņu, piemēram, Portugāles dienvidiem. Pieņemu, ka internets tur ir. :)
Ja jau sākām runāt par klientiem, tad vēlos pastāstīt par vienu no apmeklētākajām lapām, manā tīmekļa pārlūkošanas ikdienā. Clients From Hell ir resurss, kurš publicē visai traģikomiskus atgadījumus iz dizaineru sarunām ar klientiem. Jāteic, ka bieži vien nākas vilkt paralēles ar reālo dzīvi un reizām, kā saka, tas būtu smieklīgi, ja tas nebūtu tik skumji. Bet, lai nu kā, iesaku palasīties!
Šodien, pārdomājot darbus un dzīvi, atmiņā uzplaiksnīja bērnības sapnis strādāt radio. Iespējams, pa ne ēterā, bet vienkārši radio. Radio, par spīti vispārējam progresam, ir kaut kāda īpaša romantika, turklāt visu šo gadu laikā tas nav būtiski mainījies. Jā, tagad dziesmas spēlē dators, nevis cilvēki no skaņuplatēm, lentēm vai kompaktdiskiem, tam ir stereo skaņa un RDS, programmu un fonotēkas saturs ir mainījies, dīdžeji darba laikā tvīto un tā... Bet vienalga - tas ir tas pats radio, kas pirms gadiem desmit, piecpadsmit vai piecdesmit.
Nu lūk, es tomēr arī šodien ļoti, ļoti vēlos strādāt radio. Ja nu Tu, Arti Volf, šo lasi un ir kāda vakance, padod ziņu! ;)
Pagaidām viss.
Viegli tas nav, jo ir jāspēj sevi normāli savākt darbam jebkurā laikā, patstāvīgi jāplāno laiks un tā tālāk, tuklāt arī komunikācija ar klientiem ir nopietns darbs. No šāda viedokļa vienkāršāk ir strādāt pilna laika darbu, bet mani tas pēdējā laikā sāk aizvien vairāk nomākt. Katru dienu viens un tas pats, turklāt darbu listei gals, šķiet, tik drīz nepienāks.
Tāpēc esmu nolēmis papētīt, kas ar freelance notiek pasaulē un kādas ir iespējas atrast klientus kaut kur ārpus Latvijas, un darboties caur tīmekli vien. Ir cilvēki, kas tā dara un dzīvo, tā sacīt, bēdu nezinādami. Būtu taču forši paķert datoru un šajā aukstumā aizbraukt pastrādāt uz kādu siltu vietiņu, piemēram, Portugāles dienvidiem. Pieņemu, ka internets tur ir. :)
Ja jau sākām runāt par klientiem, tad vēlos pastāstīt par vienu no apmeklētākajām lapām, manā tīmekļa pārlūkošanas ikdienā. Clients From Hell ir resurss, kurš publicē visai traģikomiskus atgadījumus iz dizaineru sarunām ar klientiem. Jāteic, ka bieži vien nākas vilkt paralēles ar reālo dzīvi un reizām, kā saka, tas būtu smieklīgi, ja tas nebūtu tik skumji. Bet, lai nu kā, iesaku palasīties!
Šodien, pārdomājot darbus un dzīvi, atmiņā uzplaiksnīja bērnības sapnis strādāt radio. Iespējams, pa ne ēterā, bet vienkārši radio. Radio, par spīti vispārējam progresam, ir kaut kāda īpaša romantika, turklāt visu šo gadu laikā tas nav būtiski mainījies. Jā, tagad dziesmas spēlē dators, nevis cilvēki no skaņuplatēm, lentēm vai kompaktdiskiem, tam ir stereo skaņa un RDS, programmu un fonotēkas saturs ir mainījies, dīdžeji darba laikā tvīto un tā... Bet vienalga - tas ir tas pats radio, kas pirms gadiem desmit, piecpadsmit vai piecdesmit.
Nu lūk, es tomēr arī šodien ļoti, ļoti vēlos strādāt radio. Ja nu Tu, Arti Volf, šo lasi un ir kāda vakance, padod ziņu! ;)
Pagaidām viss.
2010. gada 19. janvāris
#17
RĪGA, 19.01.10. Esmu nedaudz apaukstējies, tāpēc šodien un rīt pa mājām. Kas jauns noticis pēdējā laikā? Pirmkārt, ir radušās dažas jaunas atklāsmes un pārdomas par dzīvi kā tādu un savu nākotni, bet tas ir ok. Zināmā mērā to varētu norakstīt uz ziemas depresiju.
No vakardienas sāku lietot Last.fm pakalpojumus. Protams, attīstītā pasaule to dara jau gadus divus, bet nu kamēr progress atnāk līdz manīm... Kopumā tas izmaksā aptuveni pusotru latu mēnesī, par ko man tiek piedāvāts klausīties kaut kādus robotu izvēlētus gabalus, kuriem, viņuprāt, vajadzētu man iet pie sirds. Gabali tiek atlasīti pēc dažādiem parametriem. Es līdz šim esmu izmēģinājis to tā, ka ierakstu tur AC/DC un tad atveras kaut kāda dīvaina "AC/DC stacija", kas nu tad spēlē "līdzīgas" grupas, taču ne pašu AC/DC.
Ar ārzemju izpildītājiem tas darbojas gluži lieliski, bet ne ar latviešu mūziku. Proti - lai arī kādu latviešu grupas "staciju" tu izvēlētos - agri vai vēlu atskanēs Skyforger, Iļģi un kaut kāds Guncha. Man, protams, nekas nav pret minētajiem māksliniekiem un viņu daiļradi, bet, ja es reiz izvēlos klausīties kaut ko R.A.P. vai Dzelzs Vilkam līdzīgu, tad diez vai iepriekšminētie trīs mākslinieki ir tie, kurus es gribu dzirdēt.
Vēl pamazām tiek iepazīts jaunais auto, protams, ne bez visādiem interesantiem notikumiem. Kopumā ar izvēli esmu apmierināts. Vienīgais mīnuss, par kuru gan tiku brīdināts, ir degvielas patēriņš. Tāpēc kaut kad februārī ceru uzstādīt gāzes iekārtu. Pagaidām vēl naudiņa jāpakrāj. :)
Esmu nolēmis arī nerealizēt savu kārtējo megaplānu - Ford Kabriolets tiek pārdots. Izdomāju, ka īsti šobrīd to nedz varu atļauties, nedz arī gribu īstenot. Tāda ir dzīve, viss plūst un mainās. Tāpat jaunu īpašnieku ir atradis arī avārijā cietušais pirmais golfiņš. Tā teikt - jāatbrīvojas no visa liekā. Bet gan jau ilgi neizturēšu un kāds naudu iesūcošs lūznis agri vai vēlu kaut kur pie apvāršņa parādīsies. :)
Atceros, ka kaut kad sen, visticamāk, 2008. gada pavasarī pie mana toreizējā klasesbiedra Klāva Jelgavā notika tāda neliela pasēdēšana, kuras ietvaros tika pāršķirstīts tobrīd jaunākais žurnāla FHM numurs, kurā neviltotu mūsu uzmanību izpelnījās kāds raksts, kurā tā autors dalījās piedzīvojumos par trešās divīzjas hokeja čempionātu, kurš togad bija noticis Luksemburgā. Toreiz tā daļēji pa jokam nolēmām, ka kaut kad noteikti vajadzētu apmeklēt šo pasākumu.
Un tagad, gandrīz divus gadus vēlāk, liktenis un Starptautiskā Hokeja federācija ir parūpējušies par jauku pārsteigumu - šogad Tallinā no 10. līdz 16. aprīlim notiks B grupas 2. divīzijas čempionāts hokejā ar Ķīnas, Igaunijas, Īslandes, Izraēlas, Rumānijas un pat Jaunzēlandes hokeja izlašu piedalīšanos.
Līdz ar to ir radies plāns 10. aprīlī doties turp un noskatīties vismaz trīs spēles.
Papildus informācija šeit:
http://www.iihf.com/channels0910/wm-iib
http://www.icehockey.ee/en/jaeaehoki-mm/meeste-mm-2010.html
Ceru, ka viss izdosies un es varēšu padalīties iespaidos par šo visnotaļ interesanto izklaidi.
Pagaidām viss, sargiet sevi! ;)
No vakardienas sāku lietot Last.fm pakalpojumus. Protams, attīstītā pasaule to dara jau gadus divus, bet nu kamēr progress atnāk līdz manīm... Kopumā tas izmaksā aptuveni pusotru latu mēnesī, par ko man tiek piedāvāts klausīties kaut kādus robotu izvēlētus gabalus, kuriem, viņuprāt, vajadzētu man iet pie sirds. Gabali tiek atlasīti pēc dažādiem parametriem. Es līdz šim esmu izmēģinājis to tā, ka ierakstu tur AC/DC un tad atveras kaut kāda dīvaina "AC/DC stacija", kas nu tad spēlē "līdzīgas" grupas, taču ne pašu AC/DC.
Ar ārzemju izpildītājiem tas darbojas gluži lieliski, bet ne ar latviešu mūziku. Proti - lai arī kādu latviešu grupas "staciju" tu izvēlētos - agri vai vēlu atskanēs Skyforger, Iļģi un kaut kāds Guncha. Man, protams, nekas nav pret minētajiem māksliniekiem un viņu daiļradi, bet, ja es reiz izvēlos klausīties kaut ko R.A.P. vai Dzelzs Vilkam līdzīgu, tad diez vai iepriekšminētie trīs mākslinieki ir tie, kurus es gribu dzirdēt.
Vēl pamazām tiek iepazīts jaunais auto, protams, ne bez visādiem interesantiem notikumiem. Kopumā ar izvēli esmu apmierināts. Vienīgais mīnuss, par kuru gan tiku brīdināts, ir degvielas patēriņš. Tāpēc kaut kad februārī ceru uzstādīt gāzes iekārtu. Pagaidām vēl naudiņa jāpakrāj. :)
Esmu nolēmis arī nerealizēt savu kārtējo megaplānu - Ford Kabriolets tiek pārdots. Izdomāju, ka īsti šobrīd to nedz varu atļauties, nedz arī gribu īstenot. Tāda ir dzīve, viss plūst un mainās. Tāpat jaunu īpašnieku ir atradis arī avārijā cietušais pirmais golfiņš. Tā teikt - jāatbrīvojas no visa liekā. Bet gan jau ilgi neizturēšu un kāds naudu iesūcošs lūznis agri vai vēlu kaut kur pie apvāršņa parādīsies. :)
Atceros, ka kaut kad sen, visticamāk, 2008. gada pavasarī pie mana toreizējā klasesbiedra Klāva Jelgavā notika tāda neliela pasēdēšana, kuras ietvaros tika pāršķirstīts tobrīd jaunākais žurnāla FHM numurs, kurā neviltotu mūsu uzmanību izpelnījās kāds raksts, kurā tā autors dalījās piedzīvojumos par trešās divīzjas hokeja čempionātu, kurš togad bija noticis Luksemburgā. Toreiz tā daļēji pa jokam nolēmām, ka kaut kad noteikti vajadzētu apmeklēt šo pasākumu.
Un tagad, gandrīz divus gadus vēlāk, liktenis un Starptautiskā Hokeja federācija ir parūpējušies par jauku pārsteigumu - šogad Tallinā no 10. līdz 16. aprīlim notiks B grupas 2. divīzijas čempionāts hokejā ar Ķīnas, Igaunijas, Īslandes, Izraēlas, Rumānijas un pat Jaunzēlandes hokeja izlašu piedalīšanos.
Līdz ar to ir radies plāns 10. aprīlī doties turp un noskatīties vismaz trīs spēles.
Papildus informācija šeit:
http://www.iihf.com/channels0910/wm-iib
http://www.icehockey.ee/en/jaeaehoki-mm/meeste-mm-2010.html
Ceru, ka viss izdosies un es varēšu padalīties iespaidos par šo visnotaļ interesanto izklaidi.
Pagaidām viss, sargiet sevi! ;)
2010. gada 10. janvāris
#16
RĪGA, 10.01.10. He, he, kāds šodien smuks datums. Atceros, kā reiz skolā viens mans bijušais klasesbiedrs priecājās, rakstot latviešu valodas burtnīcā 01.02.03. :) Vispār man kaut kā allaž ir licies muļķīgi un nevajadzīgi skolas darbos rakstīt datumus, turklāt vēl muļķīgāk ir ja skolotāja bērniem piesienas par to un liek štruntīgu atzīmi. Tā, lūk.
Kopš iepriekšējā ieraksta šajā blogā ir pagājis zināms laiciņš. Pa šo laiku ir sagaidīts arī jauns gads. Jāteic, ka es kaut kad decembra beigās mēģināju uzrakstīt kaut kādu gada kopsavilkumu, bet tad sapratu, ka īsti nevēlos ar to dalīties. :D
Iepriekšējo ierakstu rakstot, man bija ideja dibināt IK Lietuvā. Pagaidām šis atceļās, jo galvenais mērķis, kāpēc es vēlējos to darīt tur - lētāki auto un to iegāde, kļuva neaktuāls, jo tepat LV parādījās ļoti izdevīgs un interesants piedāvājums. Iegādājos zviedru lepnumu SAAB 9000.
Jauniegūtajam auto gan jau pirmajā dienā sanāca parādīt raksturu, jo, kā izrādījās, nelādē akumulatoru. Nācās mainīt sprieguma regulatoru ģeneratorā. Rekur zemāk redzama Jēkaba uzņemta fotogrāfija, kurā redzams augšminētā regulatora maiņas process.
Visādi citādi nekas interesants nav noticis, darbā jaunais kolēģis laikam darbu pa īstam sāks tikai nākamnedēļ, tāpēc arī šajā jomā jaunumu pagaidām nav. Viss jādara pašam, kā smejies. :D
Veiksmīgu nākošo nedēļu! ;)
Kopš iepriekšējā ieraksta šajā blogā ir pagājis zināms laiciņš. Pa šo laiku ir sagaidīts arī jauns gads. Jāteic, ka es kaut kad decembra beigās mēģināju uzrakstīt kaut kādu gada kopsavilkumu, bet tad sapratu, ka īsti nevēlos ar to dalīties. :D
Iepriekšējo ierakstu rakstot, man bija ideja dibināt IK Lietuvā. Pagaidām šis atceļās, jo galvenais mērķis, kāpēc es vēlējos to darīt tur - lētāki auto un to iegāde, kļuva neaktuāls, jo tepat LV parādījās ļoti izdevīgs un interesants piedāvājums. Iegādājos zviedru lepnumu SAAB 9000.
Jauniegūtajam auto gan jau pirmajā dienā sanāca parādīt raksturu, jo, kā izrādījās, nelādē akumulatoru. Nācās mainīt sprieguma regulatoru ģeneratorā. Rekur zemāk redzama Jēkaba uzņemta fotogrāfija, kurā redzams augšminētā regulatora maiņas process.
Visādi citādi nekas interesants nav noticis, darbā jaunais kolēģis laikam darbu pa īstam sāks tikai nākamnedēļ, tāpēc arī šajā jomā jaunumu pagaidām nav. Viss jādara pašam, kā smejies. :D
Veiksmīgu nākošo nedēļu! ;)
2009. gada 29. decembris
#15
RĪGA, 28.12.09. Šorīt otrreiz devos uz darbu ar vilcienu, viss kā parasti (iepriekšējo reiz). :D Nu jā, no rīta sanāca ausīs nedaudz paklausīties Latviešu radio (jo iecienītais SWH netīkami čarkstēja), kur es izdzirdēju gurpas PER jauno hitu Nevar Būt. Lai gan mani īpaši nesaista minētā grupa, man ir prieks par to, ko čaļi ir savā vecumā sasnieguši. Malači.
Nu lūk, darbā visu dienu ņēmos ar PDF dokumentu ģenerēšanas skriptu uzlabošanu, kaut kas jau sanāca, ieguvums būs arī tīri praktisks - šur un tur samazinājām burtus un saspiedām vairāk info uz lapas, ietaupīsies papīrs. GO GREEN, jou!
Vēlāk nedaudz pačatoju skype ar Kārli un Jēkabu, turklāt ar pēdējo nedaudz parunājām par autiņiem, jo situācija ir tāda, ka es pamazām meklēju sev jaunu braucamrīku. Protams, visu pacilāto noskaņojumu ātri vien paspēja sačakarēt Valdis Dombrovskis un viņa banda, jo par automobiļiem, kuri mani interesē, gadā ir jāmaksā 75Ls. Principā par neko.
Laikam Valdiņš grib, lai es turpinu kratīties apkārt kaut kādā mazā kastītē. Reāli es piedāvāju viņam tādā iesēsties un iebraukt Daugavā, un tur arī palikt.
Ok, tas nu tā. Protams, latvietis jau vienmēr atradīs kaut kādu iespēju, kā kaut ko nolaist pa kreisi. Nu lūk, tāpēc es sāku pastiprināti interesēties par IK dibināšanu kaimiņzemē Lietuvā.
Plāns ir:
1. Reģistrēt IK Lietuvā
2. Šobrīdējā LV IK (man tāds ir) darbību iesaldēt un strādāt ar LT IK
3. Iegādāties Lietuvā auto un reģistrēt to LT IK
4. Iznomāt minēto auto no LT IK man kā LV pilsonim un citiem, kam nu vajadzēs. Tas ir vajadzīgs, jo mūsējie centās nogriezt iespēju vadīt ārzemēs reģistrētu auto.
Reāli ir jēga to darīt tad, ja 2. un 3. punktā izdodas kaut ko iegūt (ietaupīt), saglabājot nosacītu legalitāti tam visam. Pagaidām es neņemos apgalvot, ka tas ir mega izdevīgi, bet esmu uzsācis meklēt info un uzrakstījis pāris meilus braļuku iestādēm ar mani interesējošajiem jautājumiem.
Cik man zināms, Lietuvas Auto Reģistra (Regitra) pakalpojumi ir krietni izdevīgāki (nav ikgadējās nodevas, apskate reizi divos gados) nekā CSDD, turklāt šobrīd izskatās, ka arī Lietuvas uzņēmumu reģistra pakalpojumi ir lētāki, jo tur nodibināt IK, pēc manā rīcībā esošās informācijas, maksā 107Lt, kas ir aptuveni 22Ls, kamēr pie mums šāds pakalpojums maksā vismaz 50Ls.
Nu lūk, turpinu meklēt info un par tālāko procesu apņemos ziņot. Čīrz. ;)
Nu lūk, darbā visu dienu ņēmos ar PDF dokumentu ģenerēšanas skriptu uzlabošanu, kaut kas jau sanāca, ieguvums būs arī tīri praktisks - šur un tur samazinājām burtus un saspiedām vairāk info uz lapas, ietaupīsies papīrs. GO GREEN, jou!
Vēlāk nedaudz pačatoju skype ar Kārli un Jēkabu, turklāt ar pēdējo nedaudz parunājām par autiņiem, jo situācija ir tāda, ka es pamazām meklēju sev jaunu braucamrīku. Protams, visu pacilāto noskaņojumu ātri vien paspēja sačakarēt Valdis Dombrovskis un viņa banda, jo par automobiļiem, kuri mani interesē, gadā ir jāmaksā 75Ls. Principā par neko.
Laikam Valdiņš grib, lai es turpinu kratīties apkārt kaut kādā mazā kastītē. Reāli es piedāvāju viņam tādā iesēsties un iebraukt Daugavā, un tur arī palikt.
Ok, tas nu tā. Protams, latvietis jau vienmēr atradīs kaut kādu iespēju, kā kaut ko nolaist pa kreisi. Nu lūk, tāpēc es sāku pastiprināti interesēties par IK dibināšanu kaimiņzemē Lietuvā.
Plāns ir:
1. Reģistrēt IK Lietuvā
2. Šobrīdējā LV IK (man tāds ir) darbību iesaldēt un strādāt ar LT IK
3. Iegādāties Lietuvā auto un reģistrēt to LT IK
4. Iznomāt minēto auto no LT IK man kā LV pilsonim un citiem, kam nu vajadzēs. Tas ir vajadzīgs, jo mūsējie centās nogriezt iespēju vadīt ārzemēs reģistrētu auto.
Reāli ir jēga to darīt tad, ja 2. un 3. punktā izdodas kaut ko iegūt (ietaupīt), saglabājot nosacītu legalitāti tam visam. Pagaidām es neņemos apgalvot, ka tas ir mega izdevīgi, bet esmu uzsācis meklēt info un uzrakstījis pāris meilus braļuku iestādēm ar mani interesējošajiem jautājumiem.
Cik man zināms, Lietuvas Auto Reģistra (Regitra) pakalpojumi ir krietni izdevīgāki (nav ikgadējās nodevas, apskate reizi divos gados) nekā CSDD, turklāt šobrīd izskatās, ka arī Lietuvas uzņēmumu reģistra pakalpojumi ir lētāki, jo tur nodibināt IK, pēc manā rīcībā esošās informācijas, maksā 107Lt, kas ir aptuveni 22Ls, kamēr pie mums šāds pakalpojums maksā vismaz 50Ls.
Nu lūk, turpinu meklēt info un par tālāko procesu apņemos ziņot. Čīrz. ;)
2009. gada 22. decembris
#12
Urā, valdība kārtējo reizi ir mūs apčakarējusi. Šoreiz Ekonomikas Ministra Arta Kampara personā. Pārfrāzējot vienu nesen izlasītu citātu - Artis Kampars ir lohs. Principā, lohs kvadrātā. :D
#11
RĪGA, 22.12.09. Vakar tā kā bija ieplānots satikt dažus kādreizējos klasesbiedrus. Īstenībā gribējās aprunāties par dzīvi un tā. Bet kaut kā nesanāca, gadījās neliels negadījums. :) Rezultāts zemāk.
Braucu es, neko ļaunu nenojauzdams, no darba uz mājām cauri Mārupei (Rīgas virzienā) un tur, pie pašas galvenās ēkas miestā, viens pretimbraucošs gudrinieks izdomā, ka es esmu vēl tālu un var mierīgi raut pa kreisi, caur manu joslu, protams. Laikam steidzās uz tuvējo veikalu pēc desas.
Tas nekas, ka es brīdī, kad viņš sāka griezties, biju kādus nu max 30m no viņa, tur jau uz sausa ceļa ar to bremzēšanu tā ne visai būtu, kur nu vēl uz tāda smuka piebraukta sniedziņa un ledus... Labi, ka ātrums man nebija liels, kādi 30km/h max, jo tajā vietā ir diezgan tilza gājēju pārēja, pirms kuras es viemēr biš piebremzēju.
Nu lūk. Būm.
Gaidot ceļu policiju, protams, normāli nosalu, bet jāteic, ka šie atbrauca aptuveni 35min laikā, kas nav ļoti ilgi. Sarakstījām papīrus un viss ok. Pēc tam nosalu vēlreiz, gaidot evakuatoru, jo bija baigais besis mēģināt pašam kustēt.
Kamēr gaidīju evakuatoru, sāku runāties ar vienu čali, kas turpat pie veikala no sava pasāta tirgoja kartupeļus un sīpolus un redzēja avāriju. Īstenībā šausmīgi forši tā vienkārši bez iemesla parunāties. Par auto, par dzīvi un tā... Apsolīju, ka kādreiz noteikti no viņa kaut ko nopirkšu. Un arī jūs, ja vajag kādu kartupeli vai sīpolu, varbūt, nepērciet tos veikalā, bet gan no zemniekiem, viņi īstenībā dara baigi svarīgo darbu un ir forši cilvēki.
Nu kaut kā tā... :)
Šodien dodos uz vainīgā apdrošināšanas kantori rakstīt iesniegumu, jāskatās, ko šie nolems. Noteikti uzrakstīšu arī kādu atsauksmi šeit.
Braucu es, neko ļaunu nenojauzdams, no darba uz mājām cauri Mārupei (Rīgas virzienā) un tur, pie pašas galvenās ēkas miestā, viens pretimbraucošs gudrinieks izdomā, ka es esmu vēl tālu un var mierīgi raut pa kreisi, caur manu joslu, protams. Laikam steidzās uz tuvējo veikalu pēc desas.
Tas nekas, ka es brīdī, kad viņš sāka griezties, biju kādus nu max 30m no viņa, tur jau uz sausa ceļa ar to bremzēšanu tā ne visai būtu, kur nu vēl uz tāda smuka piebraukta sniedziņa un ledus... Labi, ka ātrums man nebija liels, kādi 30km/h max, jo tajā vietā ir diezgan tilza gājēju pārēja, pirms kuras es viemēr biš piebremzēju.
Nu lūk. Būm.
Gaidot ceļu policiju, protams, normāli nosalu, bet jāteic, ka šie atbrauca aptuveni 35min laikā, kas nav ļoti ilgi. Sarakstījām papīrus un viss ok. Pēc tam nosalu vēlreiz, gaidot evakuatoru, jo bija baigais besis mēģināt pašam kustēt.
Kamēr gaidīju evakuatoru, sāku runāties ar vienu čali, kas turpat pie veikala no sava pasāta tirgoja kartupeļus un sīpolus un redzēja avāriju. Īstenībā šausmīgi forši tā vienkārši bez iemesla parunāties. Par auto, par dzīvi un tā... Apsolīju, ka kādreiz noteikti no viņa kaut ko nopirkšu. Un arī jūs, ja vajag kādu kartupeli vai sīpolu, varbūt, nepērciet tos veikalā, bet gan no zemniekiem, viņi īstenībā dara baigi svarīgo darbu un ir forši cilvēki.
Nu kaut kā tā... :)
Šodien dodos uz vainīgā apdrošināšanas kantori rakstīt iesniegumu, jāskatās, ko šie nolems. Noteikti uzrakstīšu arī kādu atsauksmi šeit.
2009. gada 21. decembris
#9
MĀRUPE, 21.12.09. Nu tā. Esmu darbā, bet izdarīt nevaru neko. Serveris, lūk, izbeidzies, hostinga čaļi jau 2,5h no vietas kaut ko risina, bet bez panākumiem. Bet es īstenībā neko nepārmetu. Tieši šādas, iespējamās problēmsituācijas bija iemesls, kāpēc mans jaunības sapnis par savu serveri palika izsapņots. Tā tomēr ir baigā atbildība, jo no servera darbības ir atkarīgs ļoti daudz kas.
Bet visam ir arī savs labums. Šādas situācijas mums parāda, ka nekad nevar paļauties uz tehniku, rezerves plānam ir jābūt. Mums tāds ir, tiesa gan, arī tur ir ko pilnveidot.
Ok, pietiks par darbu, patinam filmu atpakaļ. Piektdiena sākās ar to, ka neleca autiņš... :) Neleca, jo es gribēju izmēģināt, kas būs, ja es savu veco aķīti pa nakti neienesīšu siltumā. :D Ok, zvans uz darbu, pastrādāšu mājās, tas arī tika izdarīts un patiesībā bija baigi labi, dažreiz var. Iepirku arī jaunu aķīti, iekš cenuklubs.lv, tur akumulatoriem šausmīgi saldas cenas.
Piektdiena noslēdzās Jeglavā, Toma Grēviņa rīkotajā diskotēkā. Jāteic, ka pirmoreiz biju Post Clubā un, ja godīgi, tad vispār, šāda veida pasākumā. Īstenībā man patika. :) Žēl gan, ka jau ap 3 no rīta izlēmām doties prom, bet man uznāca baigais lūziens un vēl bija jātiek līdz Rīgai. Lai nu kā, man no mūzikas visvairāk patika Arta Dvarionas spēlētais, tāpēc, ka es reāli zinu tos gabalus un tas ir, kā teiktu vieni no maniem iecienītākajiem multfilmu varoņiem Bīviss un Batheds, "rock", jā tas ir roks, kur kratīt galvu un visādi citādi ņemties... :)
Pārējā dzirdētā mūzika mani uzrunāja jau nedaudz mazāk, bet jebkurā gadījumā pasākums bija dikti foršs un paldies Tomam un pārējiem organizatoriem, un māksliniekiem par to! :)
Sestdien un svētdien tā arī neko prātīgu neizdarīju, lai gan plāni, kā parasti, bija dikti lieli. Nedaudz palasījos Smashing Book, bet neko daudz.
Nu ko, dzīvojam tālāk un gaidām brīvdienas. Priekā! ;)
Bet visam ir arī savs labums. Šādas situācijas mums parāda, ka nekad nevar paļauties uz tehniku, rezerves plānam ir jābūt. Mums tāds ir, tiesa gan, arī tur ir ko pilnveidot.
Ok, pietiks par darbu, patinam filmu atpakaļ. Piektdiena sākās ar to, ka neleca autiņš... :) Neleca, jo es gribēju izmēģināt, kas būs, ja es savu veco aķīti pa nakti neienesīšu siltumā. :D Ok, zvans uz darbu, pastrādāšu mājās, tas arī tika izdarīts un patiesībā bija baigi labi, dažreiz var. Iepirku arī jaunu aķīti, iekš cenuklubs.lv, tur akumulatoriem šausmīgi saldas cenas.
Piektdiena noslēdzās Jeglavā, Toma Grēviņa rīkotajā diskotēkā. Jāteic, ka pirmoreiz biju Post Clubā un, ja godīgi, tad vispār, šāda veida pasākumā. Īstenībā man patika. :) Žēl gan, ka jau ap 3 no rīta izlēmām doties prom, bet man uznāca baigais lūziens un vēl bija jātiek līdz Rīgai. Lai nu kā, man no mūzikas visvairāk patika Arta Dvarionas spēlētais, tāpēc, ka es reāli zinu tos gabalus un tas ir, kā teiktu vieni no maniem iecienītākajiem multfilmu varoņiem Bīviss un Batheds, "rock", jā tas ir roks, kur kratīt galvu un visādi citādi ņemties... :)
Pārējā dzirdētā mūzika mani uzrunāja jau nedaudz mazāk, bet jebkurā gadījumā pasākums bija dikti foršs un paldies Tomam un pārējiem organizatoriem, un māksliniekiem par to! :)
Sestdien un svētdien tā arī neko prātīgu neizdarīju, lai gan plāni, kā parasti, bija dikti lieli. Nedaudz palasījos Smashing Book, bet neko daudz.
Nu ko, dzīvojam tālāk un gaidām brīvdienas. Priekā! ;)
2009. gada 16. decembris
#8
RĪGA, 16.12.09. Nē, es neesmu pārskaitījies. Ieraksts #7 vakar tika iesākts, bet nebija spēka to pabeigt, jo pamatīgi izbesījos. Lai nu kā, es sāku rakstīt par krīzi Radio SWH un notikumiem, kas dara mani bažīgu par šīs radiostacijas nākotni. Jāpiebilst, ka SWH es klausos jau desmit gadus, un radio ir liela nozīme manā dzīvē, es savā ziņā esmu uzaudzis kopā ar to. Bet par to citreiz.
Šodien ir jau kāda ceturtā aukstā diena, kas man ne visai tīk, jo auto skrūvēšana pie šādiem grādiem atceļas... Tāpat arī no rītiem ir šausmīgi auksti. Dīzelītis uzsilst lēni, un pie kaut cik silta gaisa no krāsniņas es tieku tikai tad, kad esmu ticis līdz Tēriņu un Graudu ielas krustojumam, tas ir aptuveni pusceļš līdz darbam. Tāpēc es vakar Rimi iegādājos sēdekļa sildītāju, kurš darbojas no piepīpētāja ligzdas. Un tas ir super! Reāli jau varam runāt par kaut kādu komfortu, cik nu vispār pirmais golfiņš un komforts ir savienojami jēdzieni.
Es esmu nonācis pie secinājuma, ka cilvēkam ir nepieciešami vismaz trīs automobiļi. Normāls vidējās klases automobilis sliktiem laika apstākļiem, kabriolets vasarai un kāds autiņš, kam, tā sacīt, piesiet dvēseli un pavizināties brīvdienās.
Vēl šodienas prieks ir tāds, ka beidzot saņēmu 29. augustā pasūtināto Smashing Book. Ar šo grāmatu vispār ir saistīta vesela epopeja. Kas gribēs - info atradīs. :) Grāmatā ir diezgan bagātīgs info par to, kas tīmeklī ir kruti un kas nav. Izlasīšu ar interesi. Varbūt arī uzrakstīšu kādu atsauksmi.
Vēl interesantas lietas notiek darbā. Ja līdz šim es tur biju cilvēks universālais, kurš risina visas tīmekļa lietiņas, tad jau samērā drīz mēs pieņemsim darbā vēl vienu cilvēku, kurš nodarbosies ar programmēšanu. Tas nozīmē, ka es varēšu nodarboties ar radošiem jautājumiem. Domāt visādas fīčas un koncepcijas, bīdīt mākslu utml. Tas ir reāli forši! :) Tāpat arī sāksim vienu jaunu projektu. Un sākt kaut ko jaunu man ļoti patīk... :) Iespējams, līdzīgi kā @onkulis iegādāšos zīmēšanas bloku un guaša krāsas.
Turieties! ;)
Šodien ir jau kāda ceturtā aukstā diena, kas man ne visai tīk, jo auto skrūvēšana pie šādiem grādiem atceļas... Tāpat arī no rītiem ir šausmīgi auksti. Dīzelītis uzsilst lēni, un pie kaut cik silta gaisa no krāsniņas es tieku tikai tad, kad esmu ticis līdz Tēriņu un Graudu ielas krustojumam, tas ir aptuveni pusceļš līdz darbam. Tāpēc es vakar Rimi iegādājos sēdekļa sildītāju, kurš darbojas no piepīpētāja ligzdas. Un tas ir super! Reāli jau varam runāt par kaut kādu komfortu, cik nu vispār pirmais golfiņš un komforts ir savienojami jēdzieni.
Es esmu nonācis pie secinājuma, ka cilvēkam ir nepieciešami vismaz trīs automobiļi. Normāls vidējās klases automobilis sliktiem laika apstākļiem, kabriolets vasarai un kāds autiņš, kam, tā sacīt, piesiet dvēseli un pavizināties brīvdienās.
Vēl šodienas prieks ir tāds, ka beidzot saņēmu 29. augustā pasūtināto Smashing Book. Ar šo grāmatu vispār ir saistīta vesela epopeja. Kas gribēs - info atradīs. :) Grāmatā ir diezgan bagātīgs info par to, kas tīmeklī ir kruti un kas nav. Izlasīšu ar interesi. Varbūt arī uzrakstīšu kādu atsauksmi.
Vēl interesantas lietas notiek darbā. Ja līdz šim es tur biju cilvēks universālais, kurš risina visas tīmekļa lietiņas, tad jau samērā drīz mēs pieņemsim darbā vēl vienu cilvēku, kurš nodarbosies ar programmēšanu. Tas nozīmē, ka es varēšu nodarboties ar radošiem jautājumiem. Domāt visādas fīčas un koncepcijas, bīdīt mākslu utml. Tas ir reāli forši! :) Tāpat arī sāksim vienu jaunu projektu. Un sākt kaut ko jaunu man ļoti patīk... :) Iespējams, līdzīgi kā @onkulis iegādāšos zīmēšanas bloku un guaša krāsas.
Turieties! ;)
2009. gada 11. decembris
#5
RĪGA, 11.12.09. Jou! Šodien piektdiena, tad nu darbā arī vispārējs čills, tas ir labi. :)
Šodien arī izdarījām vienu labu lietu. Proti, auto, kas pie manas mājas bija nostāvējis jau no vasaras, tika pārvests uz garāžu. Tas ir labi, jo, es pieļauju, ka tas bija nedaudz apnicis kaimiņiem. :D Bet nu, kā reiz teica sporta komentētājs Māris Rīmenis, komentējot Štromberga zelta braucienu - štrunts ar viņiem! :) Galvenais, ka mustangs ir zem jumta, piedzīvojums ir sācies un naudas iesūcējs palaists.
Bildes nevienas nava, jo process bija dikti ātrs un ātri atrastajam fotoaparātam bija pilla atmiņas karte. WTF? :D
Kamēr evakuators mēģināja kaut kā ērti pieparkoties pie garāžas, nez no kurienes uzradās kaut kāds krieviski runājošs opis, kurš apgalvoja, ka esot kooperatīva priekšnieks un sāka man lasīt morāli, ka rīt obligāti esot jāierodas pie viņa un jāizņem caurlaide, vajagot divus latus un fotogrāfiju.
Nu ok, būs. Foto, kā jau to darīju pāgājušgad priekš savas pēdējās skolnieka apliecības, uzņemšu pats ar izstieptā rokā paņemtu fotoaparātu. Pēc tam bildi izdrukāšu uz parastā papīra ar esošo melnbalto lāzerprinteri. Tā vēl tik trūka, lai es ietu uz salonu bildēties priekš garāžu kooperatīva caurlaides.
Domāju tad rīt no rīta arī pāris stundiņas padarboties ar mustangu, tagad laikam viss jānoajauc un jāskatās, kāda situācija tur pavērsies... Katrā ziņā auto šodien nepatīkami pārsteidza, jo bija šausmīgi pievilcies ar mitrumu. Jāmēģina to visu kaut kā izžāvēt.
Nu tad gaidiet info rīt. :) Vispār rīt eju skatīties arī to Vadoni, redzēs, kas nu būs. Varbūt uzrakstīšu arī par to. Bet varbūt arī nē. :)
Šodien arī izdarījām vienu labu lietu. Proti, auto, kas pie manas mājas bija nostāvējis jau no vasaras, tika pārvests uz garāžu. Tas ir labi, jo, es pieļauju, ka tas bija nedaudz apnicis kaimiņiem. :D Bet nu, kā reiz teica sporta komentētājs Māris Rīmenis, komentējot Štromberga zelta braucienu - štrunts ar viņiem! :) Galvenais, ka mustangs ir zem jumta, piedzīvojums ir sācies un naudas iesūcējs palaists.
Bildes nevienas nava, jo process bija dikti ātrs un ātri atrastajam fotoaparātam bija pilla atmiņas karte. WTF? :D
Kamēr evakuators mēģināja kaut kā ērti pieparkoties pie garāžas, nez no kurienes uzradās kaut kāds krieviski runājošs opis, kurš apgalvoja, ka esot kooperatīva priekšnieks un sāka man lasīt morāli, ka rīt obligāti esot jāierodas pie viņa un jāizņem caurlaide, vajagot divus latus un fotogrāfiju.
Nu ok, būs. Foto, kā jau to darīju pāgājušgad priekš savas pēdējās skolnieka apliecības, uzņemšu pats ar izstieptā rokā paņemtu fotoaparātu. Pēc tam bildi izdrukāšu uz parastā papīra ar esošo melnbalto lāzerprinteri. Tā vēl tik trūka, lai es ietu uz salonu bildēties priekš garāžu kooperatīva caurlaides.
Domāju tad rīt no rīta arī pāris stundiņas padarboties ar mustangu, tagad laikam viss jānoajauc un jāskatās, kāda situācija tur pavērsies... Katrā ziņā auto šodien nepatīkami pārsteidza, jo bija šausmīgi pievilcies ar mitrumu. Jāmēģina to visu kaut kā izžāvēt.
Nu tad gaidiet info rīt. :) Vispār rīt eju skatīties arī to Vadoni, redzēs, kas nu būs. Varbūt uzrakstīšu arī par to. Bet varbūt arī nē. :)
2009. gada 7. decembris
#2
MĀRUPE, 07.12.09. Šodien visu dienu būs baigais lūziens, jo vakar nedaudz par ilgu aizstrādājos + vēl šausmīgi vajadzēja noskatīties aktuālo TopGear. :)
Kas attiecas uz darba lietām, šodien esam palaiduši gaisā jauno lapu un sistēmu, gaidām klientu atsauksmes un ierosinājumus. Pagaidām šķiet, ka lielos vilcienos būs OK.
Vakarpusē vispār gribētos normāli pagulēt, lai gan šodien, pēc Six Revisions raksta izlasīšanas, manī modās vēlme atrast un noskatīties kādu vecu filmu uz kuras bāzes vēlāk ir uzņemts tā sauktais rimeiks.
No tajā rakstā minētajām, es līdz šim esmu redzējis tikai The Italian Job.
Kas attiecas uz darba lietām, šodien esam palaiduši gaisā jauno lapu un sistēmu, gaidām klientu atsauksmes un ierosinājumus. Pagaidām šķiet, ka lielos vilcienos būs OK.
Vakarpusē vispār gribētos normāli pagulēt, lai gan šodien, pēc Six Revisions raksta izlasīšanas, manī modās vēlme atrast un noskatīties kādu vecu filmu uz kuras bāzes vēlāk ir uzņemts tā sauktais rimeiks.
No tajā rakstā minētajām, es līdz šim esmu redzējis tikai The Italian Job.
2009. gada 6. decembris
#1
RĪGA, 06.12.09. Vispirms es rīta pusē biju aizdevies uz centru, kur piepalīdzēju Kārlim dabūt dziesmā viņa MB 190, kas mums arī izdevās. Tik vien tā bēda bija, ka nedaudz izlādējies akumulators. Secinājām arī to, ka šodien ir aizdomīgi auksts un ka laikam drīz būs sniegs.
Bet dienas notikums, viennozīmīgi, ir tas, ka beidzot esmu ticis pie garāžas, turklāt, tā ir visai labā stāvoklī un par samērā draudzīgu īres maksu. Tas nozīmē tikai vienu - nākošnedēļ ir jāatrod iespēja aiztransportēt mustangu no tā pašreizējās atrašanās vietas uz augšminēto garāžu, kura atrodas kooperatīvā ar skaisto un iedvesmojošo nosaukumu "Progress".
Runājot par iecerēto, esmu apņēmies līdz nākošā gada 11. martam dabūt pie dzīvības savu 1986. gada Ford Escort kabrioletu. Ir paredzēts uzstādīt citu dzinēju, pārmetināt aizmugures arkas un vēl dažus sīkumus, visu sašpaktelēt un nopūst ar krāsu. Šobrīd es nemāku ne metināt, ne krāsot. Ceru, ka tuvāko mēnešu laikā to iemācīšos.
Bet dienas notikums, viennozīmīgi, ir tas, ka beidzot esmu ticis pie garāžas, turklāt, tā ir visai labā stāvoklī un par samērā draudzīgu īres maksu. Tas nozīmē tikai vienu - nākošnedēļ ir jāatrod iespēja aiztransportēt mustangu no tā pašreizējās atrašanās vietas uz augšminēto garāžu, kura atrodas kooperatīvā ar skaisto un iedvesmojošo nosaukumu "Progress".
Runājot par iecerēto, esmu apņēmies līdz nākošā gada 11. martam dabūt pie dzīvības savu 1986. gada Ford Escort kabrioletu. Ir paredzēts uzstādīt citu dzinēju, pārmetināt aizmugures arkas un vēl dažus sīkumus, visu sašpaktelēt un nopūst ar krāsu. Šobrīd es nemāku ne metināt, ne krāsot. Ceru, ka tuvāko mēnešu laikā to iemācīšos.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
