Viegli tas nav, jo ir jāspēj sevi normāli savākt darbam jebkurā laikā, patstāvīgi jāplāno laiks un tā tālāk, tuklāt arī komunikācija ar klientiem ir nopietns darbs. No šāda viedokļa vienkāršāk ir strādāt pilna laika darbu, bet mani tas pēdējā laikā sāk aizvien vairāk nomākt. Katru dienu viens un tas pats, turklāt darbu listei gals, šķiet, tik drīz nepienāks.
Tāpēc esmu nolēmis papētīt, kas ar freelance notiek pasaulē un kādas ir iespējas atrast klientus kaut kur ārpus Latvijas, un darboties caur tīmekli vien. Ir cilvēki, kas tā dara un dzīvo, tā sacīt, bēdu nezinādami. Būtu taču forši paķert datoru un šajā aukstumā aizbraukt pastrādāt uz kādu siltu vietiņu, piemēram, Portugāles dienvidiem. Pieņemu, ka internets tur ir. :)
Ja jau sākām runāt par klientiem, tad vēlos pastāstīt par vienu no apmeklētākajām lapām, manā tīmekļa pārlūkošanas ikdienā. Clients From Hell ir resurss, kurš publicē visai traģikomiskus atgadījumus iz dizaineru sarunām ar klientiem. Jāteic, ka bieži vien nākas vilkt paralēles ar reālo dzīvi un reizām, kā saka, tas būtu smieklīgi, ja tas nebūtu tik skumji. Bet, lai nu kā, iesaku palasīties!
Šodien, pārdomājot darbus un dzīvi, atmiņā uzplaiksnīja bērnības sapnis strādāt radio. Iespējams, pa ne ēterā, bet vienkārši radio. Radio, par spīti vispārējam progresam, ir kaut kāda īpaša romantika, turklāt visu šo gadu laikā tas nav būtiski mainījies. Jā, tagad dziesmas spēlē dators, nevis cilvēki no skaņuplatēm, lentēm vai kompaktdiskiem, tam ir stereo skaņa un RDS, programmu un fonotēkas saturs ir mainījies, dīdžeji darba laikā tvīto un tā... Bet vienalga - tas ir tas pats radio, kas pirms gadiem desmit, piecpadsmit vai piecdesmit.
Nu lūk, es tomēr arī šodien ļoti, ļoti vēlos strādāt radio. Ja nu Tu, Arti Volf, šo lasi un ir kāda vakance, padod ziņu! ;)
Pagaidām viss.
