#31

RĪGA, 28.02.10. Sākas februāra pēdējā diena, kaut kādā veidā rēķinot, varētu sanākt, ka šovakar jau 1/6 daļa šī gada būs nolauzta. Ceru, ka veiksmīgi.

Pāri mums trieks ir šis mākslīgais prieks,
Kā lai te nejūtos lieks?

Labvēlīgais Tips ir viena no visnenovērtētākajām latviešu grupām, īpaši jau tad, ja runājam par agrāko gadu daiļradi.

Arlabunakti.

#30

RĪGA, 25.02.10. Labvakarrr! Šodien mani reāli nokaitināja Dienas raksts par to, ka esot jālikvidē viena maršruta abonementa biļete pilsētas transportā, jo tā radot neērtības pasažieriem. No tā izriet jautājums - kā šī biļete varētu radīt neērtības? Un ja tā tiešām tādas rada - tad ar ko tās radītās neērtības ir lielākas par tām, kuras varētu radīt cita veida biļetes? Labi, pie malas filozofiju!

Fakts ir tāds, ka ar šāda līmeņa tekstiem SIA Rīgas Satiksme, pareizāk sakot, tās komunikācijas daļas vadītāja Iluta Bērziņa mēģina attaisnot kārtējo lēmumu, kura uzdevums ir iekasēt pēc iespējas vairāk naudas no Rīgas sabiedriskā transporta lietotājiem. Un esmu pārliecināts, ka šis lēmums tāds nav pēdējais.

Jau tagad tiem, kas sabiedrisko transportu izmanto pērkot atsevišķas biļetes, daudz izdevīgāk ir izmantot maršruta taksometru pakalpojumus, jo, piemēram, SIA "VAS SV" apkalpotajā maršrutā biļete maksā Ls 0,45. Šajā kontekstā interesants ir fakts, ka maršruta taksometru operatori nesaņem pilsētas dotācijas, turklāt, to biļešu cenas jau labu laiku ir palikušas nemainīgas, kamēr SIA Rīgas Satiksme savus tarifus maina ar apbrīnojamu regularitāti. Un nebūt nav tā, ka maršruta taksometri vienmēr būtu bijuši lētāki par sabiedrisko transportu - drīzāk otrādi, brauciena cena manis iecienītajā 238. maršrutā diezgan ilgus gadus bija par vismaz pieciem santīmiem augstāka, nekā autobusā vai tramvajā. Pēdējoreiz tas tā bija laikos, kad pilsētas sabiedriskā transporta viens brauciens maksāja 40 santīmus. Tagad šī summa ir pieaugusi līdz 70 santīmiem, taču mikriņš kā maksāja tolaik savus četrdesmit piecus, tā maksā arī vēl šodien.

Un nevajag teikt, ka pilsētas sabiedriskais transports maksā 50 santīmus par braucienu, kā to cenšas iestāstīt viena vai otra amatpersona. Parādiet man vietu, kur es varu iegādāties vienu braukšanas biļeti par 50 santīmiem, un es ņemšu savus vārdus atpakaļ.

Nu lūk - secinājums ir tāds, ka, kamēr uz ielu stūriem nesāks degt RS autobusi un kamēr iedzīvotāji nesaņemsies kārtīgam dumpim ar Molotova kokteiļu piedalīšanos, nekas nemainīsies. Tikmēr tādi cilvēki, kā Leons Bemhens un pārējā RS vadība, turpinās uzdzīvot uz tautas rēķina, un tādas meitenes, kā Iluta Bērziņa no RS komunikācijas daļas, turpinās savas priekšniecības uzdevumā mums melot un mēģināt mūs kaut kā apčakarēt.

Un runas par nevardarbīgu pretošanos man tiešām šķiet smieklīgas. Piedodiet, bet nodziedot Gaismas Pili vai Daugav's abas malas, nekas ievērības cienīgs nenotiks. Kamēr latviešu tauta nemetīs pie malas savus dziedātāju tautas kompleksus, nekas nemainīsies.

Protams, tas prasa laiku. Tāpēc jāpiekrīt pēdējā TVNET aptaujā paustajam vairākuma viedoklim, ka Latvija kļūs par labāku vietu dzīvošanai tikai pēc vairākām paaudzēm. Protams, ar nosacījumu, ka no augšminētās tautas kaut kas vēl būs palicis pāri.

#29

RĪGA, 24.02.10. Tere päevast! Šodien, 24. februārī ir Igaunijas Republikas Neatkarības pasludināšanas 92. gadadiena. Tāpēc es vēlētos apsveikt visus igauņus šajos svētkos un manas bijušās skolas audzēkņus ar brīvdienu! :)

***

Vakar vakarā Latvijas Nacionālajā operā tika izdalītas gadskārtējās Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas. Rezultātus īpaši nekomentēšu tā vienkāršā iemesla pēc, ka es šoreiz tam sekoju samērā pastarpināti un tiešām neatceros, kurš ko beigu beigās saņēma.

Pats pasākums (vismaz TV ekrānā) likās tāds samērā krīzisks, Freda joki man gan lielākoties likās smieklīgi, bet no zāles smiekli atskanēja tikai retā brīdī (varbūt vainīga apskaņošana?), visa pārējā noskaņa arī līdzīga. Bet nu gan jau nākamgad. :)

© Latvijas Mobilais Telefons

Vēl nedaudz senāk - svētdienas vakarā Latvijas Neatkarīgās televīzijas skatītāju vērtējumam tika nodots jauns televīzijas raidījums jeb, kā tagad mēdz teikt, šovs "O!Kares Akadēmija", kurš mums kārtējo reizi parādīja, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Proti - akadēmija būtībā ir tā pati "Talantu Fabrika", tikai krāsas un sponsori citi. Viss pārējais - kameras, telpas un formāts - tādi paši.

Lai nu kā, mums bija iespēja arī skatīt raidījuma dalībnieku priekšnesumus pirmajā koncertā, un jāteic, ka biju nedaudz pozitīvi pārsteigts, jo pirms tam domāju, ka būs trakāk, bet nē, televizors ārā jāslēdz uzreiz nebija. Pārcilājot atmiņas par vecajām Fabrikām, gan kaut kā atceros, ka tur vienam otram līmenis bija ievērojami zemāks.

Turklāt, ja jāsalīdzina šis raidījums ar bezgaumības un spīdīgo kruzuļu triumfu TV3 ēterā, tad O!Kartes Akadēmiju vismaz ir kaut kāds prieks skatīties, jo te darbojas forši jaunieši (metenes arī samērā smukas, skat. att.), kuriem visa dzīve vēl priekšā, nevis visādi personības identitātes krīzes nomākti kultūristi, aktieri un "stilisti". :)


Bet noteikti ir gana daudz citu iespēju pavadīt svētdienas vakaru saturīgāk. Lai izdodas! :)

P.S. Ir vēl pāris jaunumi un dažas štelles sadarītas, bet par to citreiz, kad būs vairāk ko izstāstīt.

#28

RĪGA, 18.02.10. Pavasaris nāk! Pat ne laika apstākļos vai atsevišķās ķermeņa daļās (he he :D), bet gan tieši dzīvē. Kaut kā katru dienu kaut kāds jauns pavērsiens un jaunums. Pagaidām ir ieplānojušās trīs lielas lietas un es ļoti ceru, ka tur beigās sanāks kaut kas foršs.

Diemžēl es pagaidām Jums nedrīkstu atklāt nevienu no tām. :D

Šodienai viss. :)

P.S. Apsveicu bračkas Šicus ar medaļām!

#27

RĪGA, 16.02.10. Labvakar! Pēdējās dienās esmu sācis domāt par darbiem un, lai poētiskāk izklausītos, arī darbarīkiem. :) Viss sākās ar to, ka es vakar devos uz HS Motorsports darbnīcu, lai tur manam auto tiktu nobalansētas riepas un nomainīti daži ventiļi, kuri bija visai viltīgi sākuši laist no riepām ārā gaisu.

Skatoties uz rosību darbnīcā, sākās baigās pārdomas par to, kāda ir jēga tam visam, ar ko mēs ikdienā nodarbojamies, un kāds ir tā visa sausais atlikums. Proti, servisā čaļi reāli strādā, notiek reāls darbs, kam ir reāls rezultāts... Saremontēts auto, kaut kas uzstādīts vai nomainīts. Nu kaut kā tā.

Bet ko ikdienā daru es un vēl milzīgs skaits cilvēku, kas dienu no dienas sēž pie kompjiem? Mēs ražojam failus un informāciju, kaut ko abstraktu un netaustāmu, ko vienā mirklī var likvidēt ar dažu taustiņu kombināciju.

Lai gan man tiešām patīk mans darbs un man ir skaidri mērķi tajā, aizvien biežāk nonāku pie domas, ka dikti gribētos kādu brīdi arī ko taustāmu padarīt. Varbūt nāk tas vecums, kad jāķeras pie tā ozola stādīšanas un tā tālāk? :)

Cat Stevens - Father and Son

Vēl es aizvakar kaut kā spontāni iegadājos kārtējo domēnu, šoreiz šķiet, ka samērā foršu, to izmantošu profesionālām vajadzībām, jo tagad ir tas brīdis, kad man tas šķiet vajadzīgi. Tāpat samērā īsā laikā uzdizainēju sev kaut kādu nebūt vizītkarti. Nezinu, kas no tā sanāks, bet atkal ir pāris idejas un tā... :)

Autors - Nick Campbell / http://tinyurl.com/yffe2qj

Vispār gribas darboties un darīties. Nesen atradu augstāk redzamo ieteikumu. Patiesībā ģeniāli, un strādāšana pa lēto ir galīgi garām, tas man jau tā kā kādu brīdi bija skaidrs. Vajadzētu mēģināt apņemties šo principu ievērot. Šajā sakarā esmu apņēmies vienai foršai grupai piepalīdzēt pie lapas izveidošanas, gluži for free, paskatīsimies, kas tur iznāks. :)

Un ja nu arī Tev ir kāda ideja vai vajadzība pēc forša interneta projekta, padod ziņu! Padomu noteikti neliegšu, un varbūt mums sanāk kas interesants. Laikam tuvojas pavasaris un trakoti gribas paveikt kaut ko labu...


Turiet rajonus un savus tuvākos! ;)

R.

#26

RĪGA, 14.02.10. Baigais fail sanāca ar to balona krāsošanu. Šobrīd situācija ir tāda, ka man ir jāatbrīvo vannas istaba (kur es loģiski veicu krāsošanas darbus), bet tas balons, maita 10h laikā nav vēl nožuvis un ir lipīgs, turklāt arī krāsojuma kvalitāte varēja būt labāka. Tā ir, ja sanāk kaut ko krāsot divreiz gadā un nav pacietības to darīt lēnām. Bet nu neko - švaki nokrāsots melns vienalga ir labāks par aprūsējušu sarkanu... :) Cerams, ka nākošnedēļ tikšu pie pārējām vajadzīgajām gāzes iekārtas detaļām.

Šodien noklausījos kaut kādu Plastic Bertrand albumu, kurš man patiesībā baigi iepatikās. Viņa zināmākais gabals ir Ça plane pour moi, kuru jūs būsiet dzirdējuši Euro Trip filmā un gan jau vēl kaut kur. Atļaušos apgalvot, ka šis varētu būt viens no zināmākajiem gabaliem franču valodā, līdzās Džo Dasēna daiļaradei un Vansesas Paradī Joe le taxi.

Nu lūk, bet ne par to ir runa. Es vēlējos atzīmēt, ka reizēm ir labi paklausīties dziesmas valodā, kuru tu nesaproti. Tā ir iespēja vienkārši baudīt mūziku un nedomāt par to, ko teksta autors ir vēlējies klausītājam iestāstīt. Īpaši forši tas ir šodien, kad visās malās skan Hoobastank gabals The Reason un citi attiecīgajā tematikā balstīti skaņdarbi.

Dzīvojiet godīgi. ;)

#25

RĪGA, 14.02.10. Sveiki! Iespējams, jums šķiet dīvaini, kāpēc es katras ziņas sākumā uzrakstu RĪGA un datumu. Pirmkārt tāpēc, ka manī ir naiva cerība, ka kādreiz es veikšu kādu bloga ierakstu arī no kādas citas vietas, otrkārt, tas izskatās baigi nopietni (tātad stilīgi), jo tāpat dara arī LETA, BBC un visi pārējie šīs zemes mediju monstri.

Šīs nedēļas notikums Nr. 1, visticamāk, ir piektdien atklātās XXI Ziemas Olimpiskās spēles. Kā jau vairāki cilvēki izteicās tviterī, es pievienojos domai par to, ka Olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju nevajadzētu komentēt sporta komentētājiem, jo tas tomēr lielā mērā ir kultūras pasākums, kas sporta komentētājiem ne vienmēr ir līdz galam saprotams. Tā kā šādam uzvedumam scenārijs noteikti ir sagatavots iepriekš un pieejams, tad patiesībā to varētu komentēt vienkārši cilvēks ar foršu balsi, es piedāvāju nākošreiz to darīt Harijam Spanovskim no Hameleonu rotaļām.

Otra lieta, kas mani pārsteidza Olimpisko spēļu sakarā bija LTV žurnālista Armanda Tripāna paziņojums raidījumā Olimpiāde.lv. Proti, izrādās, ka visus Vankuveras OS videomateriālus aizsargājot nopietnas autortiesības, un kaut kas tur rūpīgi raudzīšoties, lai tīmeklī netiktu publicēti spēļu video.

Tas ir vienkārši stulbi. Īpaši jau tad, ja runājam par tādu no komercijas relatīvi brīvu pasākumu kā Olimpiskās spēles. Es saprotu, ka televīzijas kanāliem tā ir cīņa par auditoriju, bet kāds tam sakars ar blogeriem un citu mājaslapu turētājiem?

Tas kaut kā atsauca atmiņā AKKA/LAA aktivitātes saistībā ar YouTube, eh, jau gandrīz gads apkārt... Kā tas laiks skrien. :) Rekur leģendārais video, kurā Latvija pirmoreiz ieraudzīja Agnesi Kārši, kura ātri vien kļuva par sava veida slavenību Latvijas internetā, maza deva nostaļģijas.

Kas vēl? Ā, man ir maziņš prieciņš par to, ka LTV7 savā pašreklāmā ir izmantojuši manu mīļāko Manic Street Preachers dziesmu. Tas ir savā ziņā forši. :)

Vēl es dzīves sakārtošanas nolūkos esmu atteicies no garāžas un ceru, ka šodien tiks savākts arī mans apdauzītais pirmais Golfiņš. Vēl šodien krāsoju gāzes balonu, ko likšu SAABā. :)

Oki, turaties. ;)

P.S. Sveiciens tiem, kam šodien svētki! :)

#23 / #24

RĪGA, 08.02.10. Jou! Izsaku līdzjūtību ar nedēļas sākumu! :D Šorīt izrādījās, ka viena SAAB riepa ir izlaidusi gaisu vairāk nekā es biju cerējis, tāpēc izdomāju, ka nečakarēšos ar riteņa pārskrūvēšanu agrā pirmdienas rītā, un devos tieši uz staciju "Torņakalns".

Vispār šķiet, ka ārā ir šausmīgi auksts. To grādu varbūt nav tik ļoti daudz, bet salst. Varbūt pie vainas ir tas, ka esmu pazaudējis cimdus? :D Jebkurā gadījumā, šo jautājumu vajadzēs parisināt.



* * *
RĪGA, 09.02.10. Arī šorīt devos uz darbu ar vilcienu, jo to riepu tā arī neaizbraucu piepumpēt. :) Tāpat arī izlēmu, ka vismaz līdz nedēļas beigām braukāšu ar vilcienu. Tas ir lētāk nekā ar auto, turklāt arī tā pastaiga līdz Torņakalnam un atpakaļ veselībai par ļaunu nenāks.

Tāpat arī pēdējo dienu pieredze man ir tiešā veidā parādījusi, ar ko atšķiras inteliģents cilvēks no cirvja. Un tas ir smagi, turklāt tam nav nekāda sakara ar cilvēka ieņemamo amatu, sasniegumiem vai stāvokli sabiedrībā.

Tas kā auksta duša man parādīja, ka spēja sevi savākt attiecībās ar līdzcilvēkiem un domāšana nedaudz citās kategorijās kā tikai "nauda-līgums-nauda", ir tas, kas cilvēku padara par vērtību. Protams, tas man it kā bija skaidrs jau agrāk, bet labāk vienreiz redzēt, nekā septiņreiz dzirdēt.

Būtu tagad muļķīgi nākt klajā ar kārtējo apņemšanos, bet jāteic, ka šī situācija man lika ļoti daudz ko pārdomāt.

http://www.piona.ie/logo_design.html

Vēl, nedaudz iespaidojoties no Andra Pētersona raksta iekš 7guru, sāku pārdomāt to, kādu vārdu krājumu mēs izvēlamies savstarpējā komunikācijā. Un šeit runa nav par sarunām ar klientiem vai svešiem cilvēkiem, bet gan to, kā mēs runājam ar cilvēkiem mums apkārt - draugiem un kolēģiem. Vai telefona saruna, kas beigta ar veiksmes vēlējumu vai ko tamlīdzīgu neatstātu mūs labākā noskaņojumā, nekā dažu ļoti iecienītais "davai"?

Spēks ir detaļās, un tieši no šādiem sīkumiņiem veidojas tas milzīgais informācijas blāķis, kuru katru dienu uzņem ikviens no mums, tāpēc šādām detaļām ir ļoti liela nozīme. Negatīva informācija uzkrājas un palēnām grauž mūs no iekšpuses. Tas mums nav vajadzīgs.

Ziemassvētkos man uzdāvināja Virgin impērijas izveidotāja Ričarda Brensona autobiogrāfiju, kuru es tā kā biju nolicis maliņā, lai nostāvās, tā sacīt. Vakar sāku to lasīt, un jāteic, ka ir visai aizraujoša. Kārtējo reizi uznāca vēlēšanās būt dzimušam gadus 40 ātrāk un kādā kaut nedaudz radošākā un iedvesmojošakā pasaules malā, dzelzs priekškara otrā pusē. :)

Kaislība sasniegt iecerēto, brīvā mīlestība un Tubular Bells, tas ir Virgin sākums. Un es šeit iedomājos par to, ka darbam tik tiešām ir jābūt kaislībai, lai sasniegtu vairāk, bet, manuprāt, ir jāatceras, ka ir starpība starp kaislību un darbaholismu. Pirmais iedvesmo, bet otrais beidz nost līdzcilvēkus un laika gaitā arī pašu darbaholiķi.

Nu kaut kā tā, jābeidz būtu ar kaut ko pozitīvu... :)

Lai viss izdodas... ;)

#22

RĪGA, 02.02.10. Labsvakars! Tātad šodien bija varen sniegota dieniņa, kas iesākās ar auto rakšanu ārā no sniega un mēģinājumu kustēties pa manu piesnigušo ielu. Ieskrējienā ir spēks, un galvenais ir nebremzēt. Vakarpusē gan ar ieskrējienu nedaudz pārcentos un pēc samērā ilgas parkošanās un sniega rakšanas, sanāca tā kā iebraukt kupenā. :D Ārā rakšos rīt vai arī braukšu ar vilcienu, tad jau redzēs.

Foto - Krišjānis, Apollo.lv

Viena lieta, kas mani patiešām kaitina, ir atsevišķu cilvēku sajūsmināšanās par to, ka ceļi nav tīrīt un ielas esot tukšākas. Es saprotu, ka nevar visu notīrīt, saprotu to, ka Rīgas Domē par ceļiem lemj idioti un tā tālāk, es par to īpaši nečīkstu, bet slavināt šo neizdarību un priecāties, ka citiem cilvēkiem tiek čakarēta ikdiena, ir visai stulbi. Protams, visbiežāk par šo situāciju sajūsmā ir cilvēki bez nopietnas nodarbošanās.

Nu kaut kā tā.

Visādi citādi šodien bija forša diena, jo es pārvācos uz citu kabinetu. :) Ja līdz šim es strādāju kaut kādā 11m² plašā telpā bez logiem, tad tagad esmu pārvācies uz izmēros krietni lielāko telpu, kuru dalu ar vēl aptuveni pieciem vai sešiem cilvēkiem, tā saukto pārdošanas komandu, turklāt tur ir veseli divi normāla izmēra logi.

Šodien arī beidzot jutu kaut kādas pārmaiņas savā ikdienas darbā, jo neko īpašu neuzprogrammēju, bet manis pārraudzītā interneta risinājumu daļa gan strādāja varen produktīvi, turklāt esmu meties iekšā mūsu jaunajā projektā un pagaidām esmu tajā fāzē, kad tas viss šķiet šausmīgi forši un interesanti. Šādu situāciju ir jāķer ciet un jāizmanto, jo iesākt lielas lietas man ļoti patīk. Ar to pabeigšanu gan gadās visādi. :D



Kaut kā tā. ;)