#35

RĪGA, 17.05.10.

Imanta nevaid miris,
Viņš tikai ļergu pārdzēries dus
/Tautas parodija par A. Pumpura dzejoli/


Sāku ar dzejnieka vārdiem, bet nē, tas, draudziņ, nav par mani. Par šo blogu varbūt gan, bet varbūt tomēr nē. Lai nu kā, ieturēju zināmu pauzi. Kāpēc? Nu laikam jau tāpēc, ka bija ko darīt.

Kopš pēdējā ieraksta ir noticis daudz lielu lietu. Lielākā no tām - esmu aizmucis no vecākiem un uzsācis dzīvi savā dzīvoklī, bet tas nu tā. Pašam, protams, prieks. Dzīvoklis visai jauks, tikai jāremontē un jāiekārto gan. To gan es vairāk uztveru kā plusu, jo sakarā ar to man gadu nav jāmaksā īre, es varu visu iekārtot kā vien vēlos un arī beidzot izdarīt kaut ko ar rokām un paliekošu. Kādā no iepriekšējiem ierakstiem noteikti esmu atzīmējis to, ka tas man ir svarīgi.

Vēl pluss tādam variantam ir tas, ka dzīvoklis nav pilns ar vecām un tizlām mēbelēm, kuras daži izīrētāji uzskata par baigo plusu. :)

Vēl es esmu [jau trešoreiz] pieņēmis lēmumu mainīt darbavietu, un [šoreiz pa īstam] no 10. jūnija vairs nedarbošos loģistikā. Pagaidām nedaudz meklēju citu darbu, ir pāris varianti, bet neteikšu "hop", jo nekas vēl nav sarunāts. Lai nu kā, es uz to visu skatos pozitīvi un ticu, ka izdosies. :)

Ja jau pieskārāmies darbiem, tad atkal ir radusies doma uzsākt darba lietām veltīta bloga rakstīšanu. Līdz šim neesmu to sācis darīt slinkuma un kaut kādas nelielas nedrošības dēļ, bet laikam jau jāpamēģina, par ļaunu jau tiešām nenāks.



***

Gan jau tuvākajās dienās uzrakstīšu vēl ko, iespējams, pat ko prātīgu un vairāk nekā vienam cilvēkam aktuālu. Noslēgumā rekur jums kāds interesants videomateriāls, kurā redzams Ansamblis Ansamblis ar vokālistu Kasparu Upacieri pie mikrofona. Šādu video dēļ man tiešām reizēm ir žēl, ka deviņdesmito gadu sākumā es nebiju diez ko saprātīgā vecumā.

Aiiiiiziet!

#21

RĪGA, 31.01.10. Un pirmais šī gada mēnesis tūdaļ būs aizvadīts. Brutāli rēķinot, viena divpadsmitā daļa. Kas tad jauns?

Brīvdienām vajadzētu atrast kādu saprātīgāku nodarbi par sēdēšanu internetā, tā man šķiet, turklāt, jo dienas iet uz priekšu, jo vairāk. Vajadzētu kaut kādu hobiju vai kaut ko tādu. Īstenībā kādam laikam pietiktu ar to, ja es izlasītu kādas dažas no tām grāmatām, kuras man ir iedāvinātas vai arī paša pirktas, bet stāv novārtā.

Tāpat ir doma, ka šausmīgi vajadzētu uzspēlēt kādu mūzikas instrumentu, giča it kā pat ir, kombis arī, pat pedāļi kādi divi atrastos, bet kaut kā nav iedvesmas, patiesībā nav arī spēlētprasmes, un tās iemaņas, kas bija dažus gadus atpakaļ ir zudušas. Bet gribas basu. Visticamāk, ka kaut kad tuvākajos mēnešos mēģināšu tikt pie kaut kā no Thomann vai eBay lētā gala piedāvājuma. Tīri tā, lai ir ko pagrabināt.

Foto - Alexander Zabegin

Vēlāk hobija meklējumi aizveda līdz Žiguļiem. :) Patiesībā ir skaidrs, ka uz vasaru ļoti gribēsies kādu hobija auto. Ja līdz šim skatījos tikai uz vecajiem VW, ar ko man ir bijusi vairāku gadu pieredze, tad šodien atgriezos pie kaut kad vasarā jau uz brīdi bijušas domas par Žigulīša sagādāšanu vasarīgiem izbraucieniem.

Ja kas, tagad ir pēdējais brīdis iegādāties Žiguli, jo ar katru gadu aizvien lielākus apgriezienus uzņem sacensību seriāls VAZ Tuss, kurš strauji samazina dzīvo Žigulīšu skaitu. Līdzīgā veidā reiz tika pazudināts milzīgs skaits pirmo golfiņu. Tas bija deviņdesmitajos, un pasākumu sauca VW Golf Kauss.

Nu lūk, būtu šausmīgi forši, ja, piemēram, uz Positivus Festivālu varētu ierasties tādā eleganti sēdinātā Žigulītī. Eh, sapņi un idejas... :)

Rīt sākas jauns mēnesis un daudz visa kā interesanta arī darbā. Proti, ja līdz šim par interneta štellēm tur atbildēju es viens pats, un man bija jātiek galā ar visu ko - sākot no tekstu rakstīšanas un bildīšu meklēšanas līdz smagai programmēšanai un jaunu risinājumu meklēšanai, tad no rītdienas mūsu komandai pievienojas programmētājs, ar kura palīdzību mēs centīsimies tikt galā ar jauniem izaicinājumiem. Un par to trūkumu šobrīd nevarētu sūdzēties. :)

Veiksmīgu nedēļu un galvu augšā! ;) Vakaros vairs nav tik tumšs un arī pavasaris gan jau kaut kad pienāks.. :)

#20

RĪGA, 25.01.10. Šodien pirmoreiz mūžā biju darba intervijā. Ticiet vai nē, bet es šo interviju pats biju sarīkojis un arī vadīju. Lai nu kā, bija interesanti. Turklāt man šķiet, ka priekš pirmās reizes tiku galā lieliski. Tāds mazs, bet tomēr prieciņš. :)

Katrā ziņā, šodien darbā parādījās kaut kāds optimisms, kaut neliels, bet tomēr. Laikam vienkārši vajag tā labi saņemties, uzķert to ideju un tad jau būs labi. Katrā ziņā, kā jau daudzās situācijas, laba deva pašiedvesmas nāk tikai par labu un bieži vien ir teju puse no uzvaras.

No igauņiem nekādu jaunu ziņu par hokeja čempionātu pagaidām nav. Visticamāk, manus Igaunijas Hokeja federācijai adresētos meilus neviens nav izlasījis, iespējams, nav ņēmis par pilnu. Bet neskatoties uz to ir augusi apņemšanās 10. vai 11. aprīlī būt tur!

Ja kāds vēlas pievienoties, padod ziņu, varbūt savāksim veselu busiņu... :)





Šoreiz tas arī viss, nenosalstiet! :)


P.S.:

#19

RĪGA, 24.01.10. Labvakar!

Vai Jūs spējat noticēt, ka tas bija tik sen? 2003. gads, "Colder" bija pirmais singls no tobrīd vēl tikai gaidāmā albuma "Dienās, kad lidlauks pārāk tāls". Gandrīz kā šodien atceros šī gabala pirmatskaņojumu Radio SWH viļņos. Eh, toreiz daudz kas bija citādāk.

Labi, pietiks nostaļģijas. Ir auksti. Un mani tas neiepriecina. Ļoti gribas prom. No Latvijas, no Dombrovska un Repšes, no aukstuma un stulbuma, ar ko šeit sanāk saskarties teju ik uz soļa. Šādos brīžos es atveru Google Maps un sāku fantazēt, kur tik nevajadzētu aizdoties. Tad vēl es atveru Ryanair karti un apskatos, kur pat varētu aizlidot. Piemēram, par kādiem 40€ mēs varam nokļūt Faro.

Skatīt lielāku karti

Nu kaut kā tā. Tikai skumji, ka pagaidām tas ir tādā "kā būtu, ja būtu" līmenī. Bet nu gan jau kaut kad, cerams, drīz.

Turpinu domāt par darba perspektīvām. Un, jo vairāk es domāju, jo vairāk es gribu prom. Bet nu jāpaskatās, kā tur tuvākajās nedēļās viss attīstīsies un kādas izskatās nākotnes perspektīvas katrā no iespējamajiem izvēles variantiem. Un, ļoti iespējams, ka man nāksies noteikt kaut kādu datumu, līdz kuram izdarīt izvēli.

Un jā, tajā pašā darbā, diemžēl, joprojām turpinās kolēģa meklējumi. Uz priekšniecības publicēto sludinājumu ir atsaukušies pieci cilvēki un no tiem tikai divi tādi, ar kuriem ir vērts sazvanīties. Pārējie - pilnīgs fail. Kāpēc cilvēki sūta savus CV uz vakancēm, kurām viņi acīmredzami neatbilst? Laikam domā, ka mēs izlozēsim to vakanci.

Kā jau iepriekšējā rakstā minēju, sāku izpētīt freelance pasauli. :) Piereģistrējos iekš oDesk.com, kas ir tāds tīklveida resurss, kura uzdevums ir savest kopā klientus ar dizaineriem, programmētājiem un dažādiem citiem radošiem un darošiem ļaudīm.

Viss ir ļoti skaisti, tikai maza problēmiņa ir tā, ka ir jākonkurē ar vairāk kā miljonu citu līdzīgo. Bet nu jāpapēta tas viss nedaudz dziļāk, jo liela daļa veiksmes ir atkarīga no tur ieguldītā darba, dažādu testu rezultātiem un tā tālāk.

Ja šī štelle normāli aizietu, un vēl kaut ko nopelnīt varētu, tad būtu lieliski, strādāt varētu teju jebkur. Arī tajā jau minētajā Faro. :)  Bet tas nav un nebūs vienkāši, jo visgrūtākā cīņa, taču ir cīņa pašam ar sevi. Īpaši jau tādam ne pārāk čaklam radījumam, kā es. Sounds like a challenge, he he.. :)



Veiksmīgu nākamo nedēļu! Fight for your right! ;)

#18

RĪGA, 20.01.10. Arī šodienu mierīgi pavadīju mājās. Kaut cik pastrādāju, pārējā laikā atkal neko. Rīt gan jāiet uz darbu būs. Patiesībā aizvien intensīvāk sāku domāt par frīlansēšanu (freelancing), tas nozīmē strādāt pašam sev, pašam meklēt klientus un tā tālāk.

Viegli tas nav, jo ir jāspēj sevi normāli savākt darbam jebkurā laikā, patstāvīgi jāplāno laiks un tā tālāk, tuklāt arī komunikācija ar klientiem ir nopietns darbs. No šāda viedokļa vienkāršāk ir strādāt pilna laika darbu, bet mani tas pēdējā laikā sāk aizvien vairāk nomākt. Katru dienu viens un tas pats, turklāt darbu listei gals, šķiet, tik drīz nepienāks.

Tāpēc esmu nolēmis papētīt, kas ar freelance notiek pasaulē un kādas ir iespējas atrast klientus kaut kur ārpus Latvijas, un darboties caur tīmekli vien. Ir cilvēki, kas tā dara un dzīvo, tā sacīt, bēdu nezinādami. Būtu taču forši paķert datoru un šajā aukstumā aizbraukt pastrādāt uz kādu siltu vietiņu, piemēram, Portugāles dienvidiem. Pieņemu, ka internets tur ir. :)

Ja jau sākām runāt par klientiem, tad vēlos pastāstīt par vienu no apmeklētākajām lapām, manā tīmekļa pārlūkošanas ikdienā. Clients From Hell ir resurss, kurš publicē visai traģikomiskus atgadījumus iz dizaineru sarunām ar klientiem. Jāteic, ka bieži vien nākas vilkt paralēles ar reālo dzīvi un reizām, kā saka, tas būtu smieklīgi, ja tas nebūtu tik skumji. Bet, lai nu kā, iesaku palasīties!

Šodien, pārdomājot darbus un dzīvi, atmiņā uzplaiksnīja bērnības sapnis strādāt radio. Iespējams, pa ne ēterā, bet vienkārši radio. Radio, par spīti vispārējam progresam, ir kaut kāda īpaša romantika, turklāt visu šo gadu laikā tas nav būtiski mainījies. Jā, tagad dziesmas spēlē dators, nevis cilvēki no skaņuplatēm, lentēm vai kompaktdiskiem, tam ir stereo skaņa un RDS, programmu un fonotēkas saturs ir mainījies, dīdžeji darba laikā tvīto un tā... Bet vienalga - tas ir tas pats radio, kas pirms gadiem desmit, piecpadsmit vai piecdesmit.

Nu lūk, es tomēr arī šodien ļoti, ļoti vēlos strādāt radio. Ja nu Tu, Arti Volf, šo lasi un ir kāda vakance, padod ziņu! ;)

Pagaidām viss.

#16

RĪGA, 10.01.10. He, he, kāds šodien smuks datums. Atceros, kā reiz skolā viens mans bijušais klasesbiedrs priecājās, rakstot latviešu valodas burtnīcā 01.02.03. :) Vispār man kaut kā allaž ir licies muļķīgi un nevajadzīgi skolas darbos rakstīt datumus, turklāt vēl muļķīgāk ir ja skolotāja bērniem piesienas par to un liek štruntīgu atzīmi. Tā, lūk.

Kopš iepriekšējā ieraksta šajā blogā ir pagājis zināms laiciņš. Pa šo laiku ir sagaidīts arī jauns gads. Jāteic, ka es kaut kad decembra beigās mēģināju uzrakstīt kaut kādu gada kopsavilkumu, bet tad sapratu, ka īsti nevēlos ar to dalīties. :D

Iepriekšējo ierakstu rakstot, man bija ideja dibināt IK Lietuvā. Pagaidām šis atceļās, jo galvenais mērķis, kāpēc es vēlējos to darīt tur - lētāki auto un to iegāde, kļuva neaktuāls, jo tepat LV parādījās ļoti izdevīgs un interesants piedāvājums. Iegādājos zviedru lepnumu SAAB 9000.

Jauniegūtajam auto gan jau pirmajā dienā sanāca parādīt raksturu, jo, kā izrādījās, nelādē akumulatoru. Nācās mainīt sprieguma regulatoru ģeneratorā. Rekur zemāk redzama Jēkaba uzņemta fotogrāfija, kurā redzams augšminētā regulatora maiņas process.

Visādi citādi nekas interesants nav noticis, darbā jaunais kolēģis laikam darbu pa īstam sāks tikai nākamnedēļ, tāpēc arī šajā jomā jaunumu pagaidām nav. Viss jādara pašam, kā smejies. :D

Veiksmīgu nākošo nedēļu! ;)

#9

MĀRUPE, 21.12.09. Nu tā. Esmu darbā, bet izdarīt nevaru neko. Serveris, lūk, izbeidzies, hostinga čaļi jau 2,5h no vietas kaut ko risina, bet bez panākumiem. Bet es īstenībā neko nepārmetu. Tieši šādas, iespējamās problēmsituācijas bija iemesls, kāpēc mans jaunības sapnis par savu serveri palika izsapņots. Tā tomēr ir baigā atbildība, jo no servera darbības ir atkarīgs ļoti daudz kas.

Bet visam ir arī savs labums. Šādas situācijas mums parāda, ka nekad nevar paļauties uz tehniku, rezerves plānam ir jābūt. Mums tāds ir, tiesa gan, arī tur ir ko pilnveidot.

Ok, pietiks par darbu, patinam filmu atpakaļ. Piektdiena sākās ar to, ka neleca autiņš... :) Neleca, jo es gribēju izmēģināt, kas būs, ja es savu veco aķīti pa nakti neienesīšu siltumā. :D Ok, zvans uz darbu, pastrādāšu mājās, tas arī tika izdarīts un patiesībā bija baigi labi, dažreiz var. Iepirku arī jaunu aķīti, iekš cenuklubs.lv, tur akumulatoriem šausmīgi saldas cenas.

Piektdiena noslēdzās Jeglavā, Toma Grēviņa rīkotajā diskotēkā. Jāteic, ka pirmoreiz biju Post Clubā un, ja godīgi, tad vispār, šāda veida pasākumā. Īstenībā man patika. :) Žēl gan, ka jau ap 3 no rīta izlēmām doties prom, bet man uznāca baigais lūziens un vēl bija jātiek līdz Rīgai. Lai nu kā, man no mūzikas visvairāk patika Arta Dvarionas spēlētais, tāpēc, ka es reāli zinu tos gabalus un tas ir, kā teiktu vieni no maniem iecienītākajiem multfilmu varoņiem Bīviss un Batheds, "rock", jā tas ir roks, kur kratīt galvu un visādi citādi ņemties... :)

Pārējā dzirdētā mūzika mani uzrunāja jau nedaudz mazāk, bet jebkurā gadījumā pasākums bija dikti foršs un paldies Tomam un pārējiem organizatoriem, un māksliniekiem par to! :)

Foto - Austris Auziņš, Post Club

Sestdien un svētdien tā arī neko prātīgu neizdarīju, lai gan plāni, kā parasti, bija dikti lieli. Nedaudz palasījos Smashing Book, bet neko daudz.

Nu ko, dzīvojam tālāk un gaidām brīvdienas. Priekā! ;)

#8

RĪGA, 16.12.09. Nē, es neesmu pārskaitījies. Ieraksts #7 vakar tika iesākts, bet nebija spēka to pabeigt, jo pamatīgi izbesījos. Lai nu kā, es sāku rakstīt par krīzi Radio SWH un notikumiem, kas dara mani bažīgu par šīs radiostacijas nākotni. Jāpiebilst, ka SWH es klausos jau desmit gadus, un radio ir liela nozīme manā dzīvē, es savā ziņā esmu uzaudzis kopā ar to. Bet par to citreiz.

Šodien ir jau kāda ceturtā aukstā diena, kas man ne visai tīk, jo auto skrūvēšana pie šādiem grādiem atceļas... Tāpat arī no rītiem ir šausmīgi auksti. Dīzelītis uzsilst lēni, un pie kaut cik silta gaisa no krāsniņas es tieku tikai tad, kad esmu ticis līdz Tēriņu un Graudu ielas krustojumam, tas ir aptuveni pusceļš līdz darbam. Tāpēc es vakar Rimi iegādājos sēdekļa sildītāju, kurš darbojas no piepīpētāja ligzdas. Un tas ir super! Reāli jau varam runāt par kaut kādu komfortu, cik nu vispār pirmais golfiņš un komforts ir savienojami jēdzieni.

Es esmu nonācis pie secinājuma, ka cilvēkam ir nepieciešami vismaz trīs automobiļi. Normāls vidējās klases automobilis sliktiem laika apstākļiem, kabriolets vasarai un kāds autiņš, kam, tā sacīt, piesiet dvēseli un pavizināties brīvdienās.

Vēl šodienas prieks ir tāds, ka beidzot saņēmu 29. augustā pasūtināto Smashing Book. Ar šo grāmatu vispār ir saistīta vesela epopeja. Kas gribēs - info atradīs. :) Grāmatā ir diezgan bagātīgs info par to, kas tīmeklī ir kruti un kas nav. Izlasīšu ar interesi. Varbūt arī uzrakstīšu kādu atsauksmi.



Vēl interesantas lietas notiek darbā. Ja līdz šim es tur biju cilvēks universālais, kurš risina visas tīmekļa lietiņas, tad jau samērā drīz mēs pieņemsim darbā vēl vienu cilvēku, kurš nodarbosies ar programmēšanu. Tas nozīmē, ka es varēšu nodarboties ar radošiem jautājumiem. Domāt visādas fīčas un koncepcijas, bīdīt mākslu utml. Tas ir reāli forši! :) Tāpat arī sāksim vienu jaunu projektu. Un sākt kaut ko jaunu man ļoti patīk... :) Iespējams, līdzīgi kā @onkulis iegādāšos zīmēšanas bloku un guaša krāsas.

Turieties! ;)

#2

MĀRUPE, 07.12.09. Šodien visu dienu būs baigais lūziens, jo vakar nedaudz par ilgu aizstrādājos + vēl šausmīgi vajadzēja noskatīties aktuālo TopGear. :)

Kas attiecas uz darba lietām, šodien esam palaiduši gaisā jauno lapu un sistēmu, gaidām klientu atsauksmes un ierosinājumus. Pagaidām šķiet, ka lielos vilcienos būs OK.

Vakarpusē vispār gribētos normāli pagulēt, lai gan šodien, pēc Six Revisions raksta izlasīšanas, manī modās vēlme atrast un noskatīties kādu vecu filmu uz kuras bāzes vēlāk ir uzņemts tā sauktais rimeiks.

No tajā rakstā minētajām, es līdz šim esmu redzējis tikai The Italian Job.