#19

RĪGA, 24.01.10. Labvakar!

Vai Jūs spējat noticēt, ka tas bija tik sen? 2003. gads, "Colder" bija pirmais singls no tobrīd vēl tikai gaidāmā albuma "Dienās, kad lidlauks pārāk tāls". Gandrīz kā šodien atceros šī gabala pirmatskaņojumu Radio SWH viļņos. Eh, toreiz daudz kas bija citādāk.

Labi, pietiks nostaļģijas. Ir auksti. Un mani tas neiepriecina. Ļoti gribas prom. No Latvijas, no Dombrovska un Repšes, no aukstuma un stulbuma, ar ko šeit sanāk saskarties teju ik uz soļa. Šādos brīžos es atveru Google Maps un sāku fantazēt, kur tik nevajadzētu aizdoties. Tad vēl es atveru Ryanair karti un apskatos, kur pat varētu aizlidot. Piemēram, par kādiem 40€ mēs varam nokļūt Faro.

Skatīt lielāku karti

Nu kaut kā tā. Tikai skumji, ka pagaidām tas ir tādā "kā būtu, ja būtu" līmenī. Bet nu gan jau kaut kad, cerams, drīz.

Turpinu domāt par darba perspektīvām. Un, jo vairāk es domāju, jo vairāk es gribu prom. Bet nu jāpaskatās, kā tur tuvākajās nedēļās viss attīstīsies un kādas izskatās nākotnes perspektīvas katrā no iespējamajiem izvēles variantiem. Un, ļoti iespējams, ka man nāksies noteikt kaut kādu datumu, līdz kuram izdarīt izvēli.

Un jā, tajā pašā darbā, diemžēl, joprojām turpinās kolēģa meklējumi. Uz priekšniecības publicēto sludinājumu ir atsaukušies pieci cilvēki un no tiem tikai divi tādi, ar kuriem ir vērts sazvanīties. Pārējie - pilnīgs fail. Kāpēc cilvēki sūta savus CV uz vakancēm, kurām viņi acīmredzami neatbilst? Laikam domā, ka mēs izlozēsim to vakanci.

Kā jau iepriekšējā rakstā minēju, sāku izpētīt freelance pasauli. :) Piereģistrējos iekš oDesk.com, kas ir tāds tīklveida resurss, kura uzdevums ir savest kopā klientus ar dizaineriem, programmētājiem un dažādiem citiem radošiem un darošiem ļaudīm.

Viss ir ļoti skaisti, tikai maza problēmiņa ir tā, ka ir jākonkurē ar vairāk kā miljonu citu līdzīgo. Bet nu jāpapēta tas viss nedaudz dziļāk, jo liela daļa veiksmes ir atkarīga no tur ieguldītā darba, dažādu testu rezultātiem un tā tālāk.

Ja šī štelle normāli aizietu, un vēl kaut ko nopelnīt varētu, tad būtu lieliski, strādāt varētu teju jebkur. Arī tajā jau minētajā Faro. :)  Bet tas nav un nebūs vienkāši, jo visgrūtākā cīņa, taču ir cīņa pašam ar sevi. Īpaši jau tādam ne pārāk čaklam radījumam, kā es. Sounds like a challenge, he he.. :)



Veiksmīgu nākamo nedēļu! Fight for your right! ;)

#18

RĪGA, 20.01.10. Arī šodienu mierīgi pavadīju mājās. Kaut cik pastrādāju, pārējā laikā atkal neko. Rīt gan jāiet uz darbu būs. Patiesībā aizvien intensīvāk sāku domāt par frīlansēšanu (freelancing), tas nozīmē strādāt pašam sev, pašam meklēt klientus un tā tālāk.

Viegli tas nav, jo ir jāspēj sevi normāli savākt darbam jebkurā laikā, patstāvīgi jāplāno laiks un tā tālāk, tuklāt arī komunikācija ar klientiem ir nopietns darbs. No šāda viedokļa vienkāršāk ir strādāt pilna laika darbu, bet mani tas pēdējā laikā sāk aizvien vairāk nomākt. Katru dienu viens un tas pats, turklāt darbu listei gals, šķiet, tik drīz nepienāks.

Tāpēc esmu nolēmis papētīt, kas ar freelance notiek pasaulē un kādas ir iespējas atrast klientus kaut kur ārpus Latvijas, un darboties caur tīmekli vien. Ir cilvēki, kas tā dara un dzīvo, tā sacīt, bēdu nezinādami. Būtu taču forši paķert datoru un šajā aukstumā aizbraukt pastrādāt uz kādu siltu vietiņu, piemēram, Portugāles dienvidiem. Pieņemu, ka internets tur ir. :)

Ja jau sākām runāt par klientiem, tad vēlos pastāstīt par vienu no apmeklētākajām lapām, manā tīmekļa pārlūkošanas ikdienā. Clients From Hell ir resurss, kurš publicē visai traģikomiskus atgadījumus iz dizaineru sarunām ar klientiem. Jāteic, ka bieži vien nākas vilkt paralēles ar reālo dzīvi un reizām, kā saka, tas būtu smieklīgi, ja tas nebūtu tik skumji. Bet, lai nu kā, iesaku palasīties!

Šodien, pārdomājot darbus un dzīvi, atmiņā uzplaiksnīja bērnības sapnis strādāt radio. Iespējams, pa ne ēterā, bet vienkārši radio. Radio, par spīti vispārējam progresam, ir kaut kāda īpaša romantika, turklāt visu šo gadu laikā tas nav būtiski mainījies. Jā, tagad dziesmas spēlē dators, nevis cilvēki no skaņuplatēm, lentēm vai kompaktdiskiem, tam ir stereo skaņa un RDS, programmu un fonotēkas saturs ir mainījies, dīdžeji darba laikā tvīto un tā... Bet vienalga - tas ir tas pats radio, kas pirms gadiem desmit, piecpadsmit vai piecdesmit.

Nu lūk, es tomēr arī šodien ļoti, ļoti vēlos strādāt radio. Ja nu Tu, Arti Volf, šo lasi un ir kāda vakance, padod ziņu! ;)

Pagaidām viss.

#17

RĪGA, 19.01.10. Esmu nedaudz apaukstējies, tāpēc šodien un rīt pa mājām. Kas jauns noticis pēdējā laikā? Pirmkārt, ir radušās dažas jaunas atklāsmes un pārdomas par dzīvi kā tādu un savu nākotni, bet tas ir ok. Zināmā mērā to varētu norakstīt uz ziemas depresiju.

No vakardienas sāku lietot Last.fm pakalpojumus. Protams, attīstītā pasaule to dara jau gadus divus, bet nu kamēr progress atnāk līdz manīm... Kopumā tas izmaksā aptuveni pusotru latu mēnesī, par ko man tiek piedāvāts klausīties kaut kādus robotu izvēlētus gabalus, kuriem, viņuprāt, vajadzētu man iet pie sirds. Gabali tiek atlasīti pēc dažādiem parametriem. Es līdz šim esmu izmēģinājis to tā, ka ierakstu tur AC/DC un tad atveras kaut kāda dīvaina "AC/DC stacija", kas nu tad spēlē "līdzīgas" grupas, taču ne pašu AC/DC.

Ar ārzemju izpildītājiem tas darbojas gluži lieliski, bet ne ar latviešu mūziku. Proti - lai arī kādu latviešu grupas "staciju" tu izvēlētos - agri vai vēlu atskanēs Skyforger, Iļģi un kaut kāds Guncha. Man, protams, nekas nav pret minētajiem māksliniekiem un viņu daiļradi, bet, ja es reiz izvēlos klausīties kaut ko R.A.P. vai Dzelzs Vilkam līdzīgu, tad diez vai iepriekšminētie trīs mākslinieki ir tie, kurus es gribu dzirdēt.

Vēl pamazām tiek iepazīts jaunais auto, protams, ne bez visādiem interesantiem notikumiem. Kopumā ar izvēli esmu apmierināts. Vienīgais mīnuss, par kuru gan tiku brīdināts, ir degvielas patēriņš. Tāpēc kaut kad februārī ceru uzstādīt gāzes iekārtu. Pagaidām vēl naudiņa jāpakrāj. :)

Esmu nolēmis arī nerealizēt savu kārtējo megaplānu - Ford Kabriolets tiek pārdots. Izdomāju, ka īsti šobrīd to nedz varu atļauties, nedz arī gribu īstenot. Tāda ir dzīve, viss plūst un mainās. Tāpat jaunu īpašnieku ir atradis arī avārijā cietušais pirmais golfiņš. Tā teikt - jāatbrīvojas no visa liekā. Bet gan jau ilgi neizturēšu un kāds naudu iesūcošs lūznis agri vai vēlu kaut kur pie apvāršņa parādīsies. :)

Atceros, ka kaut kad sen, visticamāk, 2008. gada pavasarī pie mana toreizējā klasesbiedra Klāva Jelgavā notika tāda neliela pasēdēšana, kuras ietvaros tika pāršķirstīts tobrīd jaunākais žurnāla FHM numurs, kurā neviltotu mūsu uzmanību izpelnījās kāds raksts, kurā tā autors dalījās piedzīvojumos par trešās divīzjas hokeja čempionātu, kurš togad bija noticis Luksemburgā. Toreiz tā daļēji pa jokam nolēmām, ka kaut kad noteikti vajadzētu apmeklēt šo pasākumu.

Un tagad, gandrīz divus gadus vēlāk, liktenis un Starptautiskā Hokeja federācija ir parūpējušies par jauku pārsteigumu - šogad Tallinā no 10. līdz 16. aprīlim notiks B grupas 2. divīzijas čempionāts hokejā ar Ķīnas, Igaunijas, Īslandes, Izraēlas, Rumānijas un pat Jaunzēlandes hokeja izlašu piedalīšanos.

Līdz ar to ir radies plāns 10. aprīlī doties turp un noskatīties vismaz trīs spēles.

Papildus informācija šeit:
http://www.iihf.com/channels0910/wm-iib
http://www.icehockey.ee/en/jaeaehoki-mm/meeste-mm-2010.html

Ceru, ka viss izdosies un es varēšu padalīties iespaidos par šo visnotaļ interesanto izklaidi.

Pagaidām viss, sargiet sevi! ;)

#4

RĪGA, 10.12.09. Nu tad tā. Šodiena - nekas speciāls, lai gan rīts iesākās cerīgi. Cerīgi tāpēc, ka manā kabinetā regulāri lidoja ārā drošinātāji (mums gandrīz katram kabinetam savi), tas bija kā zīme, ka, varbūt, sanāks atpūsties. Bet nekā. Atklājās ka tos sita ārā elektriskā ūdens kanna, kas atradās "virtuvē", ar kuru mans kabinets ir uz vienas līnijas.

Vēlāk turpinājās darbs un es pagodināju savu mīļāko radiostaciju ar veseliem četriem tvītiem, kas visi arī izskanēja ēterā. Pirmajos divos es paudu atbalstu Johny Salamander ieskaņotajai pusdienu himnai. Tas gabals, nu tāds, nekas īpašs, drīzāk Latvijas Radio 2 formāts, bet mani kaut kā uzrunāja. Nu Jūs zināt to sajūtu, kas rodas dzirdot "Uzsniga sniedziņš balts" vai "Princesīti", nu kaut kas līdzīgs ir arī Jāņa gabalā, kaut kāds jauks naivums, kaut kas vienkārši foršs.

Nu jā, un atlikušajos divos tvītos es informēju Arti Volfu par to, kuras grupas ir normālas. :D









Vēl šodien iepriecināja TopGear ar to, ka savā lapā bija iemetuši superīgu video, kas veltīts rallija B Grupai.



B Grupa rallijā pastāvēja no 1982. līdz 1986. gadam, un tā bija īpaša ar to, ka automobiļiem praktiski nebija jaudas ierobežojumu, kas nozīmē, ka B grupā sacentās viss autoindustrijas zieds, viss, ko tolaik spēja izbūvēt.

Papildus info: http://en.wikipedia.org/wiki/Group_B


Tas it kā viss.