Pilla Rīga Policistu

#36

2010-07-19T18:48:00.001+03:00

RĪGA, 19.07.10. Nepagāja pat mēnesis, un atkal jauns ieraksts blogā. Tad, nu lūk, pēdējās divas nedēļas nogales tika aizvadītas divos pilnīgi atšķirīgos un tajā pašā laikā līdzīgos vasaras festivālos.

Pirmais bija jau sesto gadu Cēsu pusē notikušais Fonofest, kurā šogad viesojos pirmoreiz. Un patiesi, bija tā vērts. Lieliska mūzika, lieliska atmosfēra un patīkama kompānija. Tāpat arī viens dikti skaists personisks ieguvums. :) Nākamgad noteikti braukšu atkal!

Otrais bija par diviem gadiem jaunākais, bet vairākas reizes lielākais Positivus, kurš šogad, lai arī kopumā vērtējams pozitīvi un ar "noteikti bija tā vērts" atzīmi, tomēr lika nedaudz vilties. Esmu bijis visos Positivus festivālos, sākot no pirmā, kurš notika 2007. gadā. Toreiz to apmeklēja ļoti maz cilvēku, un jau tad bija skaidrs, ka tādu ekskluzivitāti ilgi atļauties nevarēs, un nākotnē ir iespējami tikai divi scenāriji. Pirmais - festivāls saglabā savu īpašo sajūtu un pēc pāris gadiem tiek slēgts, jo izmaksā pārāk dārgi. Otrais - festivāls kļūst masveidīgāks, mazāk ekskluzīvs un lielu daļu no tā apmeklētājiem sastāda vidējais Latvijas proletariāts, kuram šāds pasākums (kāds tas bija sākumā) ir daudzreiz par smalku.

Nu lūk, ja pirmos divus gadus Positivus bija nudien ekskluzīvs, tad pagājušgad, lielā mērā pateicoties Prāta Vētrai un Mobijam, tas jau bija kļuvis par masveidīgu pasākumu, bet vienalga bija saglabājis to īpašo Positivus sajūtu no pirmajiem diviem gadiem. Tur kaut kas patiešām bija, un likās, ka zelta vidusceļš būs atrasts.

Šogad vilties lika gan grupu saraksts pirmajā vakarā (esošās bija gana labas, bet absolūti nekā tāda wow), gan vidējais pasākuma apmeklētājs, gan arī dažas organizatoriskas lietas, par kurām vienkārši nebija padomāts. Pirmkārt, tas, ka uz Cēsu alus skatuves notiekošo normāli traucē baudīt kaut kāds bums bums no vecās estrādes, kur notiek kaut kādas sekundāras muļķības, otrkārt, sačakarētā pludmale. Ja visus iepriekšējos gadus, pludmale bija vieta, kur valda vai nu pilnīgs miers, vai arī aktivitātes notiek tikai vienā tās galā, tad šogad bardaks un troksnis bija visā pludmales garumā, kas galīgi nebija forši.

Nākamgad noteikti braukšu un tiešām ticu, ka Positivus Music komanda ņems vērā publikas atsauksmes un ir spējīgi atrisināt visas nebūšanas, ko viņiem no sirds arī novēlu! :)

Un jā, es ceru, ka arī Beach Party organizatori nākamgad radīs iespēju turpināt šo festivālu, jo es ļoti nevēlos, lai visa tā masa mestos uz Positivus, kas pretējā gadījumā varētu kļūt par vienīgo tāda mēroga festivālu Latvijā.

***

Visādi citādi man arī iet labi, no augusta sākuma atkal būšu darbā, un skatos uz to ar lielām cerībām un interesi, bet par to citreiz.

Turās! ;)

2010-07-02T17:49:00.002+03:00

#36

2010-06-11T22:14:00.000+03:00

RĪGA, 11.06.10. Un tā tam, un tā tam būs griezties, kamēr pasaule sev vēl tic... :) Dzīve sākas šodien.

Vakar es aizgāju no savas pirmās pastāvīgās darbavietas. Un tas ir tik forši! Kādu brīdi padarbošos kā freelance, bet principā tiek meklēts arī pastāvīgs darbs skaistā birojā starp foršiem kolēģiem ar aizraujošiem projektiem. Esmu bruņojies ar dzelžainu apņēmību, tā kā viss būs. Kad, kur un kā, es vēl nezinu. Bet būs! :)

***

Vēl, kur gadījies, kur ne, iepirkās kārtējais pirmais golfiņš. Laikam šeit vēl neesmu to stāstījis, bet konkrētais auto modelis man dikti patīk. Tik ļoti, ka reiz izveidoju www.mk1.lv, kur tagad ir vēl gana daudz tādu pašu trako, kuriem tas auto kaut ko nozīmē.

Īsumā: Volkswagen Golf Mk1 Typ-17, LX komplektācija, 1,6L dīzelis, baigā šujmašīna. Tuvākajā laikā vajadzētu piesēdināt, nedaudz uzpulēt, vēl pāris vizuālu štellīšu un maucam vasarā!

***

Kas notiek tālāk? Otrdien piedalāmies Burnout.lv rīkotajā kontrolpuktu braucienā. Piektdien norisinās Drive Your Volkswagen To Work Day. Tā kā darbs man ir mājās, tad nekur jābrauc nebūs. Bet nē, īstais pasākums sāksies tikai vakarpusē Andrejsalā, programmā arī kolonnas brauciens cauri Rīgai, vēlāk Air-cooled Hippie Open Air Disco.

Nu tad! Lai visiem skaista vasara! ;)

#35

2010-05-17T01:02:00.001+03:00

RĪGA, 17.05.10.

Imanta nevaid miris,
Viņš tikai ļergu pārdzēries dus
/Tautas parodija par A. Pumpura dzejoli/

Sāku ar dzejnieka vārdiem, bet nē, tas, draudziņ, nav par mani. Par šo blogu varbūt gan, bet varbūt tomēr nē. Lai nu kā, ieturēju zināmu pauzi. Kāpēc? Nu laikam jau tāpēc, ka bija ko darīt.

Kopš pēdējā ieraksta ir noticis daudz lielu lietu. Lielākā no tām - esmu aizmucis no vecākiem un uzsācis dzīvi savā dzīvoklī, bet tas nu tā. Pašam, protams, prieks. Dzīvoklis visai jauks, tikai jāremontē un jāiekārto gan. To gan es vairāk uztveru kā plusu, jo sakarā ar to man gadu nav jāmaksā īre, es varu visu iekārtot kā vien vēlos un arī beidzot izdarīt kaut ko ar rokām un paliekošu. Kādā no iepriekšējiem ierakstiem noteikti esmu atzīmējis to, ka tas man ir svarīgi.

Vēl pluss tādam variantam ir tas, ka dzīvoklis nav pilns ar vecām un tizlām mēbelēm, kuras daži izīrētāji uzskata par baigo plusu. :)

Vēl es esmu [jau trešoreiz] pieņēmis lēmumu mainīt darbavietu, un [šoreiz pa īstam] no 10. jūnija vairs nedarbošos loģistikā. Pagaidām nedaudz meklēju citu darbu, ir pāris varianti, bet neteikšu "hop", jo nekas vēl nav sarunāts. Lai nu kā, es uz to visu skatos pozitīvi un ticu, ka izdosies. :)

Ja jau pieskārāmies darbiem, tad atkal ir radusies doma uzsākt darba lietām veltīta bloga rakstīšanu. Līdz šim neesmu to sācis darīt slinkuma un kaut kādas nelielas nedrošības dēļ, bet laikam jau jāpamēģina, par ļaunu jau tiešām nenāks.

***

Gan jau tuvākajās dienās uzrakstīšu vēl ko, iespējams, pat ko prātīgu un vairāk nekā vienam cilvēkam aktuālu. Noslēgumā rekur jums kāds interesants videomateriāls, kurā redzams Ansamblis Ansamblis ar vokālistu Kasparu Upacieri pie mikrofona. Šādu video dēļ man tiešām reizēm ir žēl, ka deviņdesmito gadu sākumā es nebiju diez ko saprātīgā vecumā.

Aiiiiiziet!

#34

2010-03-29T01:31:00.002+03:00

RĪGA, 29.03.10. Heh, tūliņ jau aprīlis klāt. Jauki. Turpinājumā par jaunāko, kas noticis manā dzīvē.

Aizvakar paviesojos Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu, kur klubā Illusion apmeklēju grupas Prāta vētra koncertu. Ļoti patika un noteikti bija vērts turp doties. Lai gan koncerts bija Prāta vētras jaunā albuma angliskās versijas priekšāstādīšanas tūres sastāvdaļa, un Renārs ar publiku lielākoties komunicēja angliski, lielais latviešu daudzums apmeklētāju vidū darīja savu - no jaunā albuma tika spēlētas vien dažas dziesmas, lielākā daļa koncerta repertuāra bija labi zināma arī latviešu publikai, kas koncertu padarīja par lielisku emocionālu piedzīvojumu.

Turklāt, manuprāt, ir visai ekskluzīvi, ja grupa, kura bez problēmām spēj pulcēt 40 tūkstošus apmeklētāju savos Rīgas koncertos, atrodas tikai 5m no tevis, turklāt koncerts notiek ne pārāk liela izmēra klubā. Tieši šāds kluba formāts arī padarīja koncertu tik lielisku un patiesu, nekādas video mākslas un milzīgas skatuves, tikai mūzika, grupa un klausītāji. Bronza, Lidmašīnas un Čiekuri, tas ir spēks.

***

Nedaudz senāks, bet tomēr aktuāls notikums ir tas, ka esmu atradis dzīvokli, kurā tad kopā ar draudzeni mēģināsim dzīvot un sadzīvot. :) Izaicinājums tajā visā ir tāds, ka dzīvoklī ir jāveic remonts, kura nopietnākā sastāvdaļa būs vannasistabas izbūve. Jā, izbūve, jo pagaidām mani tur sagaida tikai tukša telpa ar trim trubām. Pārējās telpas ir nedaudz daudzsološākas, bet darba netrūkst arī tur.

Ir doma šo remonta procesu pēc iespējas vairāk dokumentēt, lai pašam pēc tam būtu uz ko atskatīties, un varbūt kādam citam noderīgi palasīt. Visus darbus, cik no tas būs manos spēkos, esmu ieplānojis veikt pats. Pagaidām mana pieredze aprobežojas ar tapešu līmēšanu un vadu vilkšanu. Bet būs labi, es esmu par to pārliecināts. :)

Pagaidām viss, mēģināšu jau tuvākajās dienās uzrakstīt vēl ko. ;)

#33

2010-03-18T19:28:00.000+02:00

RĪGA, 18.03.10. Ilgāku laiku netiku rakstījis. Kurta Vonnegūta vārdiem runājot - tā gadās.

Šodien Cibā pacēlās diskusija par vārda "serveris" latvisko versiju. Teju loģiski, ka komentāros uzreiz sākās, Egdara Zalāna vārdiem runājot, ierēkšana par dažādiem latviešu jaunvārdiem. Manuprāt, jaunu vārdu veidošana latviešu valodā ir apsveicams process, turklāt, ja kāds vārds sākumā šķiet smieklīgs, tad pēc kāda laika tas parasti tomēr nonāk ikdienā lietojamo vārdu krājumā.

Tā ir gan ar datoru un zīmolu, gan būs ar mēstuli un lielu daļu citu jaunvārdu. Un tie, kas pukst, ka tas nekam neder, un īstie IT vīri vienmēr runā un runās angliski, tie droši var ieskriet sienā un sākt arī ikdienas sarunās lietot kādu citu valodu.

Vispār pēdējā laikā valodas jautājums man ļoti sāp. Īpaši traģiska aina paveras, ja palasa kādu diskusiju forumu. Piemēram, to pašu Burnout.lv, kur veselai varzai lietotāju ir ļoti smagas problēmas ar priedēkļa "vis" atšķiršanu no lietvārda "viss", un tā tālāk... Par vārda "dēļ" novietojumu teikumā pat nerunāsim, jo ar to netiek galā pat cilvēki, kuriem teorētiski būtu jāprot runāt un rakstīt pareizi - radio ētera dīdžeji un žurnālisti.

Nu smagi. Uz šāda fona kaut kāds patriotisms sāk likties visai smieklīga padarīšana. Īpaši jau tad, ja kādam rakstīt nepratējam ienāk prātā mani pamācīt ar vārdiem, ka dzimteni esot jāmīl.

Gan jau visai drīz būsim nonākuši tik tālu, ka normāla rakstītprasme lielai daļai sabiedrības būs aptuveni tikpat neizprotama joma kā, piemēram, jurisprudence vai medicīna.

Kaut kā tā.

#32

2010-03-04T00:32:00.001+02:00

RĪGA, 03.03.10. Labrvakar! Marts ir sācies, viss it kā ir forši, bet atkal snieg. Bet tas nu tā, saka jau, ja cilvēkiem neesot par ko runāt, tad tie sāk runāt par laika apstākļiem. Tik zemu mēs šovakar varētu nenolaisties. :)

Iesākumā nedaudz par klusumu. Es noteikti neesmu pirmais, kas to apgalvo vai ir atklājis, bet es esmu pārliecināts, ka klusums drīz kļūs (ja vēl nav kļuvis) par vienu no vērtīgākajām parādībām mūsu dzīvē. Pēdējā laikā esmu ievērojis, ka mani kaitina visādi trokšņi, īpaši tādi, kas ir monotoni un ilglaicīgi. Spilgts piemērs ir telefona un datora lādētāji, tie ir impulsu barošanas bloki, kuros iekšā kaut kas skan (sīc)... Un pat tad, ja telpā ir nosacīts klusums, es šādas skaņas tomēr dzirdu, un tās, tautas valodā runājot, vienkārši besī.

Pieļauju, ka tas ir tīri individuāli, vai mēs tādus sīkumus sadzirdam, bet, manuprāt, pat tad, ja apziņa šos trokšņus neuztver (cik atceros, kādreiz es tam nepievērsu uzmanību), kaut kādā bezapziņā tomēr tie līdz smadzenēm nonāk un, tēlaini izsakoties, kā tādi mazi dzenīši kaļ jūsu pēdējās nervu paliekas. :)

Tāpēc es esmu sācis pie pirmās izdevības slēgt ārā visus lādētājus un citu tehniku, stand-by ir viens no lielākajiem mūsdienu murgiem, īpaši jau tad, ja padomā par lieko elektrības daudzumu, kas tiek patērēts. Tad nu varbūt ietaupīsies kāds nervu gals un arī kāds vats.

Šī dziesmiņa gan nav par augstāk rakstīto, bet nosaukums atbilstošs un arī skan visai jauki.

Pirms dažām dienām pabeidzu lasīt Ričarda Brensona autobiogrāfiju "Losing My Virginity". Patika. Īpaši to šeit neapspriedīšu, bet, ja ir iespēja, palasiet, ir interesanti. Patiesībā no šīs grāmatas varam mācīties to, ka dzīvei nebūtu jāsastāv tikai no naudas un biznesa, kas vadīts sēžot ādas krēslā tumšā uzvalkā. R. Brensons ar savu darbu ir parādījis, ka tādas biznesa impērijas kā viņa Virgin vadīšanu var apvienot ar lielisku un piedzīvojumiem pilnu atpūtu, kā arī ar vērtīgiem un aktuāliem labdarības projektiem, turklāt to var izdarīt tā, ka šīs aktivitātes lieliski palīdz viena otrai.

Šodien sāku lasīt noteiktās aprindās teju vai leģendāro Frederika Beigbedera romānu "14,99 €", kurš gan plašāk pazīstams ar savu pirmo nosaukumu "99 Franki". Tad jau redzēs, kā būs, bet pagaidām šķiet daudzsološi.

Turās! ;)

#31

2010-02-28T03:18:00.001+02:00

RĪGA, 28.02.10. Sākas februāra pēdējā diena, kaut kādā veidā rēķinot, varētu sanākt, ka šovakar jau 1/6 daļa šī gada būs nolauzta. Ceru, ka veiksmīgi.

Pāri mums trieks ir šis mākslīgais prieks,
Kā lai te nejūtos lieks?

Labvēlīgais Tips ir viena no visnenovērtētākajām latviešu grupām, īpaši jau tad, ja runājam par agrāko gadu daiļradi.

Arlabunakti.

#30

2010-02-25T19:56:00.002+02:00

RĪGA, 25.02.10. Labvakarrr! Šodien mani reāli nokaitināja Dienas raksts par to, ka esot jālikvidē viena maršruta abonementa biļete pilsētas transportā, jo tā radot neērtības pasažieriem. No tā izriet jautājums - kā šī biļete varētu radīt neērtības? Un ja tā tiešām tādas rada - tad ar ko tās radītās neērtības ir lielākas par tām, kuras varētu radīt cita veida biļetes? Labi, pie malas filozofiju!

Fakts ir tāds, ka ar šāda līmeņa tekstiem SIA Rīgas Satiksme, pareizāk sakot, tās komunikācijas daļas vadītāja Iluta Bērziņa mēģina attaisnot kārtējo lēmumu, kura uzdevums ir iekasēt pēc iespējas vairāk naudas no Rīgas sabiedriskā transporta lietotājiem. Un esmu pārliecināts, ka šis lēmums tāds nav pēdējais.

Jau tagad tiem, kas sabiedrisko transportu izmanto pērkot atsevišķas biļetes, daudz izdevīgāk ir izmantot maršruta taksometru pakalpojumus, jo, piemēram, SIA "VAS SV" apkalpotajā maršrutā biļete maksā Ls 0,45. Šajā kontekstā interesants ir fakts, ka maršruta taksometru operatori nesaņem pilsētas dotācijas, turklāt, to biļešu cenas jau labu laiku ir palikušas nemainīgas, kamēr SIA Rīgas Satiksme savus tarifus maina ar apbrīnojamu regularitāti. Un nebūt nav tā, ka maršruta taksometri vienmēr būtu bijuši lētāki par sabiedrisko transportu - drīzāk otrādi, brauciena cena manis iecienītajā 238. maršrutā diezgan ilgus gadus bija par vismaz pieciem santīmiem augstāka, nekā autobusā vai tramvajā. Pēdējoreiz tas tā bija laikos, kad pilsētas sabiedriskā transporta viens brauciens maksāja 40 santīmus. Tagad šī summa ir pieaugusi līdz 70 santīmiem, taču mikriņš kā maksāja tolaik savus četrdesmit piecus, tā maksā arī vēl šodien.

Un nevajag teikt, ka pilsētas sabiedriskais transports maksā 50 santīmus par braucienu, kā to cenšas iestāstīt viena vai otra amatpersona. Parādiet man vietu, kur es varu iegādāties vienu braukšanas biļeti par 50 santīmiem, un es ņemšu savus vārdus atpakaļ.

Nu lūk - secinājums ir tāds, ka, kamēr uz ielu stūriem nesāks degt RS autobusi un kamēr iedzīvotāji nesaņemsies kārtīgam dumpim ar Molotova kokteiļu piedalīšanos, nekas nemainīsies. Tikmēr tādi cilvēki, kā Leons Bemhens un pārējā RS vadība, turpinās uzdzīvot uz tautas rēķina, un tādas meitenes, kā Iluta Bērziņa no RS komunikācijas daļas, turpinās savas priekšniecības uzdevumā mums melot un mēģināt mūs kaut kā apčakarēt.

Un runas par nevardarbīgu pretošanos man tiešām šķiet smieklīgas. Piedodiet, bet nodziedot Gaismas Pili vai Daugav's abas malas, nekas ievērības cienīgs nenotiks. Kamēr latviešu tauta nemetīs pie malas savus dziedātāju tautas kompleksus, nekas nemainīsies.

Protams, tas prasa laiku. Tāpēc jāpiekrīt pēdējā TVNET aptaujā paustajam vairākuma viedoklim, ka Latvija kļūs par labāku vietu dzīvošanai tikai pēc vairākām paaudzēm. Protams, ar nosacījumu, ka no augšminētās tautas kaut kas vēl būs palicis pāri.

#29

2010-02-24T02:02:00.001+02:00

RĪGA, 24.02.10. Tere päevast! Šodien, 24. februārī ir Igaunijas Republikas Neatkarības pasludināšanas 92. gadadiena. Tāpēc es vēlētos apsveikt visus igauņus šajos svētkos un manas bijušās skolas audzēkņus ar brīvdienu! :)

***

Vakar vakarā Latvijas Nacionālajā operā tika izdalītas gadskārtējās Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas. Rezultātus īpaši nekomentēšu tā vienkāršā iemesla pēc, ka es šoreiz tam sekoju samērā pastarpināti un tiešām neatceros, kurš ko beigu beigās saņēma.

Pats pasākums (vismaz TV ekrānā) likās tāds samērā krīzisks, Freda joki man gan lielākoties likās smieklīgi, bet no zāles smiekli atskanēja tikai retā brīdī (varbūt vainīga apskaņošana?), visa pārējā noskaņa arī līdzīga. Bet nu gan jau nākamgad. :)

Vēl nedaudz senāk - svētdienas vakarā Latvijas Neatkarīgās televīzijas skatītāju vērtējumam tika nodots jauns televīzijas raidījums jeb, kā tagad mēdz teikt, šovs "O!Kares Akadēmija", kurš mums kārtējo reizi parādīja, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Proti - akadēmija būtībā ir tā pati "Talantu Fabrika", tikai krāsas un sponsori citi. Viss pārējais - kameras, telpas un formāts - tādi paši.

Lai nu kā, mums bija iespēja arī skatīt raidījuma dalībnieku priekšnesumus pirmajā koncertā, un jāteic, ka biju nedaudz pozitīvi pārsteigts, jo pirms tam domāju, ka būs trakāk, bet nē, televizors ārā jāslēdz uzreiz nebija. Pārcilājot atmiņas par vecajām Fabrikām, gan kaut kā atceros, ka tur vienam otram līmenis bija ievērojami zemāks.

Turklāt, ja jāsalīdzina šis raidījums ar bezgaumības un spīdīgo kruzuļu triumfu TV3 ēterā, tad O!Kartes Akadēmiju vismaz ir kaut kāds prieks skatīties, jo te darbojas forši jaunieši (metenes arī samērā smukas, skat. att.), kuriem visa dzīve vēl priekšā, nevis visādi personības identitātes krīzes nomākti kultūristi, aktieri un "stilisti". :)

Bet noteikti ir gana daudz citu iespēju pavadīt svētdienas vakaru saturīgāk. Lai izdodas! :)

P.S. Ir vēl pāris jaunumi un dažas štelles sadarītas, bet par to citreiz, kad būs vairāk ko izstāstīt.

#28

2010-02-18T20:40:00.000+02:00

RĪGA, 18.02.10. Pavasaris nāk! Pat ne laika apstākļos vai atsevišķās ķermeņa daļās (he he :D), bet gan tieši dzīvē. Kaut kā katru dienu kaut kāds jauns pavērsiens un jaunums. Pagaidām ir ieplānojušās trīs lielas lietas un es ļoti ceru, ka tur beigās sanāks kaut kas foršs.

Diemžēl es pagaidām Jums nedrīkstu atklāt nevienu no tām. :D

Šodienai viss. :)

P.S. Apsveicu bračkas Šicus ar medaļām!

#27

2010-02-17T00:20:00.000+02:00

RĪGA, 16.02.10. Labvakar! Pēdējās dienās esmu sācis domāt par darbiem un, lai poētiskāk izklausītos, arī darbarīkiem. :) Viss sākās ar to, ka es vakar devos uz HS Motorsports darbnīcu, lai tur manam auto tiktu nobalansētas riepas un nomainīti daži ventiļi, kuri bija visai viltīgi sākuši laist no riepām ārā gaisu.

Skatoties uz rosību darbnīcā, sākās baigās pārdomas par to, kāda ir jēga tam visam, ar ko mēs ikdienā nodarbojamies, un kāds ir tā visa sausais atlikums. Proti, servisā čaļi reāli strādā, notiek reāls darbs, kam ir reāls rezultāts... Saremontēts auto, kaut kas uzstādīts vai nomainīts. Nu kaut kā tā.

Bet ko ikdienā daru es un vēl milzīgs skaits cilvēku, kas dienu no dienas sēž pie kompjiem? Mēs ražojam failus un informāciju, kaut ko abstraktu un netaustāmu, ko vienā mirklī var likvidēt ar dažu taustiņu kombināciju.

Lai gan man tiešām patīk mans darbs un man ir skaidri mērķi tajā, aizvien biežāk nonāku pie domas, ka dikti gribētos kādu brīdi arī ko taustāmu padarīt. Varbūt nāk tas vecums, kad jāķeras pie tā ozola stādīšanas un tā tālāk? :)

Cat Stevens - Father and Son

Vēl es aizvakar kaut kā spontāni iegadājos kārtējo domēnu, šoreiz šķiet, ka samērā foršu, to izmantošu profesionālām vajadzībām, jo tagad ir tas brīdis, kad man tas šķiet vajadzīgi. Tāpat samērā īsā laikā uzdizainēju sev kaut kādu nebūt vizītkarti. Nezinu, kas no tā sanāks, bet atkal ir pāris idejas un tā... :)

Autors - Nick Campbell / http://tinyurl.com/yffe2qj

Vispār gribas darboties un darīties. Nesen atradu augstāk redzamo ieteikumu. Patiesībā ģeniāli, un strādāšana pa lēto ir galīgi garām, tas man jau tā kā kādu brīdi bija skaidrs. Vajadzētu mēģināt apņemties šo principu ievērot. Šajā sakarā esmu apņēmies vienai foršai grupai piepalīdzēt pie lapas izveidošanas, gluži for free, paskatīsimies, kas tur iznāks. :)

Un ja nu arī Tev ir kāda ideja vai vajadzība pēc forša interneta projekta, padod ziņu! Padomu noteikti neliegšu, un varbūt mums sanāk kas interesants. Laikam tuvojas pavasaris un trakoti gribas paveikt kaut ko labu...

Turiet rajonus un savus tuvākos! ;)

R.

#26

2010-02-14T20:53:00.000+02:00

RĪGA, 14.02.10. Baigais fail sanāca ar to balona krāsošanu. Šobrīd situācija ir tāda, ka man ir jāatbrīvo vannas istaba (kur es loģiski veicu krāsošanas darbus), bet tas balons, maita 10h laikā nav vēl nožuvis un ir lipīgs, turklāt arī krāsojuma kvalitāte varēja būt labāka. Tā ir, ja sanāk kaut ko krāsot divreiz gadā un nav pacietības to darīt lēnām. Bet nu neko - švaki nokrāsots melns vienalga ir labāks par aprūsējušu sarkanu... :) Cerams, ka nākošnedēļ tikšu pie pārējām vajadzīgajām gāzes iekārtas detaļām.

Šodien noklausījos kaut kādu Plastic Bertrand albumu, kurš man patiesībā baigi iepatikās. Viņa zināmākais gabals ir Ça plane pour moi, kuru jūs būsiet dzirdējuši Euro Trip filmā un gan jau vēl kaut kur. Atļaušos apgalvot, ka šis varētu būt viens no zināmākajiem gabaliem franču valodā, līdzās Džo Dasēna daiļaradei un Vansesas Paradī Joe le taxi.

Nu lūk, bet ne par to ir runa. Es vēlējos atzīmēt, ka reizēm ir labi paklausīties dziesmas valodā, kuru tu nesaproti. Tā ir iespēja vienkārši baudīt mūziku un nedomāt par to, ko teksta autors ir vēlējies klausītājam iestāstīt. Īpaši forši tas ir šodien, kad visās malās skan Hoobastank gabals The Reason un citi attiecīgajā tematikā balstīti skaņdarbi.

Dzīvojiet godīgi. ;)

#25

2010-02-14T14:22:00.002+02:00

RĪGA, 14.02.10. Sveiki! Iespējams, jums šķiet dīvaini, kāpēc es katras ziņas sākumā uzrakstu RĪGA un datumu. Pirmkārt tāpēc, ka manī ir naiva cerība, ka kādreiz es veikšu kādu bloga ierakstu arī no kādas citas vietas, otrkārt, tas izskatās baigi nopietni (tātad stilīgi), jo tāpat dara arī LETA, BBC un visi pārējie šīs zemes mediju monstri.

Šīs nedēļas notikums Nr. 1, visticamāk, ir piektdien atklātās XXI Ziemas Olimpiskās spēles. Kā jau vairāki cilvēki izteicās tviterī, es pievienojos domai par to, ka Olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju nevajadzētu komentēt sporta komentētājiem, jo tas tomēr lielā mērā ir kultūras pasākums, kas sporta komentētājiem ne vienmēr ir līdz galam saprotams. Tā kā šādam uzvedumam scenārijs noteikti ir sagatavots iepriekš un pieejams, tad patiesībā to varētu komentēt vienkārši cilvēks ar foršu balsi, es piedāvāju nākošreiz to darīt Harijam Spanovskim no Hameleonu rotaļām.

Otra lieta, kas mani pārsteidza Olimpisko spēļu sakarā bija LTV žurnālista Armanda Tripāna paziņojums raidījumā Olimpiāde.lv. Proti, izrādās, ka visus Vankuveras OS videomateriālus aizsargājot nopietnas autortiesības, un kaut kas tur rūpīgi raudzīšoties, lai tīmeklī netiktu publicēti spēļu video.

Tas ir vienkārši stulbi. Īpaši jau tad, ja runājam par tādu no komercijas relatīvi brīvu pasākumu kā Olimpiskās spēles. Es saprotu, ka televīzijas kanāliem tā ir cīņa par auditoriju, bet kāds tam sakars ar blogeriem un citu mājaslapu turētājiem?

Tas kaut kā atsauca atmiņā AKKA/LAA aktivitātes saistībā ar YouTube, eh, jau gandrīz gads apkārt... Kā tas laiks skrien. :) Rekur leģendārais video, kurā Latvija pirmoreiz ieraudzīja Agnesi Kārši, kura ātri vien kļuva par sava veida slavenību Latvijas internetā, maza deva nostaļģijas.

Kas vēl? Ā, man ir maziņš prieciņš par to, ka LTV7 savā pašreklāmā ir izmantojuši manu mīļāko Manic Street Preachers dziesmu. Tas ir savā ziņā forši. :)

Vēl es dzīves sakārtošanas nolūkos esmu atteicies no garāžas un ceru, ka šodien tiks savākts arī mans apdauzītais pirmais Golfiņš. Vēl šodien krāsoju gāzes balonu, ko likšu SAABā. :)

Oki, turaties. ;)

P.S. Sveiciens tiem, kam šodien svētki! :)

#23 / #24

2010-02-09T20:56:00.005+02:00

RĪGA, 08.02.10. Jou! Izsaku līdzjūtību ar nedēļas sākumu! :D Šorīt izrādījās, ka viena SAAB riepa ir izlaidusi gaisu vairāk nekā es biju cerējis, tāpēc izdomāju, ka nečakarēšos ar riteņa pārskrūvēšanu agrā pirmdienas rītā, un devos tieši uz staciju "Torņakalns".

Vispār šķiet, ka ārā ir šausmīgi auksts. To grādu varbūt nav tik ļoti daudz, bet salst. Varbūt pie vainas ir tas, ka esmu pazaudējis cimdus? :D Jebkurā gadījumā, šo jautājumu vajadzēs parisināt.

* * *
RĪGA, 09.02.10. Arī šorīt devos uz darbu ar vilcienu, jo to riepu tā arī neaizbraucu piepumpēt. :) Tāpat arī izlēmu, ka vismaz līdz nedēļas beigām braukāšu ar vilcienu. Tas ir lētāk nekā ar auto, turklāt arī tā pastaiga līdz Torņakalnam un atpakaļ veselībai par ļaunu nenāks.

Tāpat arī pēdējo dienu pieredze man ir tiešā veidā parādījusi, ar ko atšķiras inteliģents cilvēks no cirvja. Un tas ir smagi, turklāt tam nav nekāda sakara ar cilvēka ieņemamo amatu, sasniegumiem vai stāvokli sabiedrībā.

Tas kā auksta duša man parādīja, ka spēja sevi savākt attiecībās ar līdzcilvēkiem un domāšana nedaudz citās kategorijās kā tikai "nauda-līgums-nauda", ir tas, kas cilvēku padara par vērtību. Protams, tas man it kā bija skaidrs jau agrāk, bet labāk vienreiz redzēt, nekā septiņreiz dzirdēt.

Būtu tagad muļķīgi nākt klajā ar kārtējo apņemšanos, bet jāteic, ka šī situācija man lika ļoti daudz ko pārdomāt.

http://www.piona.ie/logo_design.html

Vēl, nedaudz iespaidojoties no Andra Pētersona raksta iekš 7guru, sāku pārdomāt to, kādu vārdu krājumu mēs izvēlamies savstarpējā komunikācijā. Un šeit runa nav par sarunām ar klientiem vai svešiem cilvēkiem, bet gan to, kā mēs runājam ar cilvēkiem mums apkārt - draugiem un kolēģiem. Vai telefona saruna, kas beigta ar veiksmes vēlējumu vai ko tamlīdzīgu neatstātu mūs labākā noskaņojumā, nekā dažu ļoti iecienītais "davai"?

Spēks ir detaļās, un tieši no šādiem sīkumiņiem veidojas tas milzīgais informācijas blāķis, kuru katru dienu uzņem ikviens no mums, tāpēc šādām detaļām ir ļoti liela nozīme. Negatīva informācija uzkrājas un palēnām grauž mūs no iekšpuses. Tas mums nav vajadzīgs.

Ziemassvētkos man uzdāvināja Virgin impērijas izveidotāja Ričarda Brensona autobiogrāfiju, kuru es tā kā biju nolicis maliņā, lai nostāvās, tā sacīt. Vakar sāku to lasīt, un jāteic, ka ir visai aizraujoša. Kārtējo reizi uznāca vēlēšanās būt dzimušam gadus 40 ātrāk un kādā kaut nedaudz radošākā un iedvesmojošakā pasaules malā, dzelzs priekškara otrā pusē. :)

Kaislība sasniegt iecerēto, brīvā mīlestība un Tubular Bells, tas ir Virgin sākums. Un es šeit iedomājos par to, ka darbam tik tiešām ir jābūt kaislībai, lai sasniegtu vairāk, bet, manuprāt, ir jāatceras, ka ir starpība starp kaislību un darbaholismu. Pirmais iedvesmo, bet otrais beidz nost līdzcilvēkus un laika gaitā arī pašu darbaholiķi.

Nu kaut kā tā, jābeidz būtu ar kaut ko pozitīvu... :)

Lai viss izdodas... ;)

#22

2010-02-02T20:16:00.002+02:00

RĪGA, 02.02.10. Labsvakars! Tātad šodien bija varen sniegota dieniņa, kas iesākās ar auto rakšanu ārā no sniega un mēģinājumu kustēties pa manu piesnigušo ielu. Ieskrējienā ir spēks, un galvenais ir nebremzēt. Vakarpusē gan ar ieskrējienu nedaudz pārcentos un pēc samērā ilgas parkošanās un sniega rakšanas, sanāca tā kā iebraukt kupenā. :D Ārā rakšos rīt vai arī braukšu ar vilcienu, tad jau redzēs.

Foto - Krišjānis, Apollo.lv

Viena lieta, kas mani patiešām kaitina, ir atsevišķu cilvēku sajūsmināšanās par to, ka ceļi nav tīrīt un ielas esot tukšākas. Es saprotu, ka nevar visu notīrīt, saprotu to, ka Rīgas Domē par ceļiem lemj idioti un tā tālāk, es par to īpaši nečīkstu, bet slavināt šo neizdarību un priecāties, ka citiem cilvēkiem tiek čakarēta ikdiena, ir visai stulbi. Protams, visbiežāk par šo situāciju sajūsmā ir cilvēki bez nopietnas nodarbošanās.

Nu kaut kā tā.

Visādi citādi šodien bija forša diena, jo es pārvācos uz citu kabinetu. :) Ja līdz šim es strādāju kaut kādā 11m² plašā telpā bez logiem, tad tagad esmu pārvācies uz izmēros krietni lielāko telpu, kuru dalu ar vēl aptuveni pieciem vai sešiem cilvēkiem, tā saukto pārdošanas komandu, turklāt tur ir veseli divi normāla izmēra logi.

Šodien arī beidzot jutu kaut kādas pārmaiņas savā ikdienas darbā, jo neko īpašu neuzprogrammēju, bet manis pārraudzītā interneta risinājumu daļa gan strādāja varen produktīvi, turklāt esmu meties iekšā mūsu jaunajā projektā un pagaidām esmu tajā fāzē, kad tas viss šķiet šausmīgi forši un interesanti. Šādu situāciju ir jāķer ciet un jāizmanto, jo iesākt lielas lietas man ļoti patīk. Ar to pabeigšanu gan gadās visādi. :D

Kaut kā tā. ;)

#21

2010-01-31T22:07:00.008+02:00

RĪGA, 31.01.10. Un pirmais šī gada mēnesis tūdaļ būs aizvadīts. Brutāli rēķinot, viena divpadsmitā daļa. Kas tad jauns?

Brīvdienām vajadzētu atrast kādu saprātīgāku nodarbi par sēdēšanu internetā, tā man šķiet, turklāt, jo dienas iet uz priekšu, jo vairāk. Vajadzētu kaut kādu hobiju vai kaut ko tādu. Īstenībā kādam laikam pietiktu ar to, ja es izlasītu kādas dažas no tām grāmatām, kuras man ir iedāvinātas vai arī paša pirktas, bet stāv novārtā.

Tāpat ir doma, ka šausmīgi vajadzētu uzspēlēt kādu mūzikas instrumentu, giča it kā pat ir, kombis arī, pat pedāļi kādi divi atrastos, bet kaut kā nav iedvesmas, patiesībā nav arī spēlētprasmes, un tās iemaņas, kas bija dažus gadus atpakaļ ir zudušas. Bet gribas basu. Visticamāk, ka kaut kad tuvākajos mēnešos mēģināšu tikt pie kaut kā no Thomann vai eBay lētā gala piedāvājuma. Tīri tā, lai ir ko pagrabināt.

Foto - Alexander Zabegin

Vēlāk hobija meklējumi aizveda līdz Žiguļiem. :) Patiesībā ir skaidrs, ka uz vasaru ļoti gribēsies kādu hobija auto. Ja līdz šim skatījos tikai uz vecajiem VW, ar ko man ir bijusi vairāku gadu pieredze, tad šodien atgriezos pie kaut kad vasarā jau uz brīdi bijušas domas par Žigulīša sagādāšanu vasarīgiem izbraucieniem.

Ja kas, tagad ir pēdējais brīdis iegādāties Žiguli, jo ar katru gadu aizvien lielākus apgriezienus uzņem sacensību seriāls VAZ Tuss, kurš strauji samazina dzīvo Žigulīšu skaitu. Līdzīgā veidā reiz tika pazudināts milzīgs skaits pirmo golfiņu. Tas bija deviņdesmitajos, un pasākumu sauca VW Golf Kauss.

Nu lūk, būtu šausmīgi forši, ja, piemēram, uz Positivus Festivālu varētu ierasties tādā eleganti sēdinātā Žigulītī. Eh, sapņi un idejas... :)

Rīt sākas jauns mēnesis un daudz visa kā interesanta arī darbā. Proti, ja līdz šim par interneta štellēm tur atbildēju es viens pats, un man bija jātiek galā ar visu ko - sākot no tekstu rakstīšanas un bildīšu meklēšanas līdz smagai programmēšanai un jaunu risinājumu meklēšanai, tad no rītdienas mūsu komandai pievienojas programmētājs, ar kura palīdzību mēs centīsimies tikt galā ar jauniem izaicinājumiem. Un par to trūkumu šobrīd nevarētu sūdzēties. :)

Veiksmīgu nedēļu un galvu augšā! ;) Vakaros vairs nav tik tumšs un arī pavasaris gan jau kaut kad pienāks.. :)

#20

2010-01-26T00:08:00.002+02:00

RĪGA, 25.01.10. Šodien pirmoreiz mūžā biju darba intervijā. Ticiet vai nē, bet es šo interviju pats biju sarīkojis un arī vadīju. Lai nu kā, bija interesanti. Turklāt man šķiet, ka priekš pirmās reizes tiku galā lieliski. Tāds mazs, bet tomēr prieciņš. :)

Katrā ziņā, šodien darbā parādījās kaut kāds optimisms, kaut neliels, bet tomēr. Laikam vienkārši vajag tā labi saņemties, uzķert to ideju un tad jau būs labi. Katrā ziņā, kā jau daudzās situācijas, laba deva pašiedvesmas nāk tikai par labu un bieži vien ir teju puse no uzvaras.

No igauņiem nekādu jaunu ziņu par hokeja čempionātu pagaidām nav. Visticamāk, manus Igaunijas Hokeja federācijai adresētos meilus neviens nav izlasījis, iespējams, nav ņēmis par pilnu. Bet neskatoties uz to ir augusi apņemšanās 10. vai 11. aprīlī būt tur!

Ja kāds vēlas pievienoties, padod ziņu, varbūt savāksim veselu busiņu... :)

Šoreiz tas arī viss, nenosalstiet! :)

P.S.:

#19

2010-01-24T21:02:00.003+02:00

RĪGA, 24.01.10. Labvakar!

Vai Jūs spējat noticēt, ka tas bija tik sen? 2003. gads, "Colder" bija pirmais singls no tobrīd vēl tikai gaidāmā albuma "Dienās, kad lidlauks pārāk tāls". Gandrīz kā šodien atceros šī gabala pirmatskaņojumu Radio SWH viļņos. Eh, toreiz daudz kas bija citādāk.

Labi, pietiks nostaļģijas. Ir auksti. Un mani tas neiepriecina. Ļoti gribas prom. No Latvijas, no Dombrovska un Repšes, no aukstuma un stulbuma, ar ko šeit sanāk saskarties teju ik uz soļa. Šādos brīžos es atveru Google Maps un sāku fantazēt, kur tik nevajadzētu aizdoties. Tad vēl es atveru Ryanair karti un apskatos, kur pat varētu aizlidot. Piemēram, par kādiem 40€ mēs varam nokļūt Faro.

Skatīt lielāku karti

Nu kaut kā tā. Tikai skumji, ka pagaidām tas ir tādā "kā būtu, ja būtu" līmenī. Bet nu gan jau kaut kad, cerams, drīz.

Turpinu domāt par darba perspektīvām. Un, jo vairāk es domāju, jo vairāk es gribu prom. Bet nu jāpaskatās, kā tur tuvākajās nedēļās viss attīstīsies un kādas izskatās nākotnes perspektīvas katrā no iespējamajiem izvēles variantiem. Un, ļoti iespējams, ka man nāksies noteikt kaut kādu datumu, līdz kuram izdarīt izvēli.

Un jā, tajā pašā darbā, diemžēl, joprojām turpinās kolēģa meklējumi. Uz priekšniecības publicēto sludinājumu ir atsaukušies pieci cilvēki un no tiem tikai divi tādi, ar kuriem ir vērts sazvanīties. Pārējie - pilnīgs fail. Kāpēc cilvēki sūta savus CV uz vakancēm, kurām viņi acīmredzami neatbilst? Laikam domā, ka mēs izlozēsim to vakanci.

Kā jau iepriekšējā rakstā minēju, sāku izpētīt freelance pasauli. :) Piereģistrējos iekš oDesk.com, kas ir tāds tīklveida resurss, kura uzdevums ir savest kopā klientus ar dizaineriem, programmētājiem un dažādiem citiem radošiem un darošiem ļaudīm.

Viss ir ļoti skaisti, tikai maza problēmiņa ir tā, ka ir jākonkurē ar vairāk kā miljonu citu līdzīgo. Bet nu jāpapēta tas viss nedaudz dziļāk, jo liela daļa veiksmes ir atkarīga no tur ieguldītā darba, dažādu testu rezultātiem un tā tālāk.

Ja šī štelle normāli aizietu, un vēl kaut ko nopelnīt varētu, tad būtu lieliski, strādāt varētu teju jebkur. Arī tajā jau minētajā Faro. :) Bet tas nav un nebūs vienkāši, jo visgrūtākā cīņa, taču ir cīņa pašam ar sevi. Īpaši jau tādam ne pārāk čaklam radījumam, kā es. Sounds like a challenge, he he.. :)

Veiksmīgu nākamo nedēļu! Fight for your right! ;)

#18

2010-01-20T20:24:00.003+02:00

RĪGA, 20.01.10. Arī šodienu mierīgi pavadīju mājās. Kaut cik pastrādāju, pārējā laikā atkal neko. Rīt gan jāiet uz darbu būs. Patiesībā aizvien intensīvāk sāku domāt par frīlansēšanu (freelancing), tas nozīmē strādāt pašam sev, pašam meklēt klientus un tā tālāk.

Viegli tas nav, jo ir jāspēj sevi normāli savākt darbam jebkurā laikā, patstāvīgi jāplāno laiks un tā tālāk, tuklāt arī komunikācija ar klientiem ir nopietns darbs. No šāda viedokļa vienkāršāk ir strādāt pilna laika darbu, bet mani tas pēdējā laikā sāk aizvien vairāk nomākt. Katru dienu viens un tas pats, turklāt darbu listei gals, šķiet, tik drīz nepienāks.

Tāpēc esmu nolēmis papētīt, kas ar freelance notiek pasaulē un kādas ir iespējas atrast klientus kaut kur ārpus Latvijas, un darboties caur tīmekli vien. Ir cilvēki, kas tā dara un dzīvo, tā sacīt, bēdu nezinādami. Būtu taču forši paķert datoru un šajā aukstumā aizbraukt pastrādāt uz kādu siltu vietiņu, piemēram, Portugāles dienvidiem. Pieņemu, ka internets tur ir. :)

Ja jau sākām runāt par klientiem, tad vēlos pastāstīt par vienu no apmeklētākajām lapām, manā tīmekļa pārlūkošanas ikdienā. Clients From Hell ir resurss, kurš publicē visai traģikomiskus atgadījumus iz dizaineru sarunām ar klientiem. Jāteic, ka bieži vien nākas vilkt paralēles ar reālo dzīvi un reizām, kā saka, tas būtu smieklīgi, ja tas nebūtu tik skumji. Bet, lai nu kā, iesaku palasīties!

Šodien, pārdomājot darbus un dzīvi, atmiņā uzplaiksnīja bērnības sapnis strādāt radio. Iespējams, pa ne ēterā, bet vienkārši radio. Radio, par spīti vispārējam progresam, ir kaut kāda īpaša romantika, turklāt visu šo gadu laikā tas nav būtiski mainījies. Jā, tagad dziesmas spēlē dators, nevis cilvēki no skaņuplatēm, lentēm vai kompaktdiskiem, tam ir stereo skaņa un RDS, programmu un fonotēkas saturs ir mainījies, dīdžeji darba laikā tvīto un tā... Bet vienalga - tas ir tas pats radio, kas pirms gadiem desmit, piecpadsmit vai piecdesmit.

Nu lūk, es tomēr arī šodien ļoti, ļoti vēlos strādāt radio. Ja nu Tu, Arti Volf, šo lasi un ir kāda vakance, padod ziņu! ;)

Pagaidām viss.

#17

2010-01-19T19:41:00.005+02:00

RĪGA, 19.01.10. Esmu nedaudz apaukstējies, tāpēc šodien un rīt pa mājām. Kas jauns noticis pēdējā laikā? Pirmkārt, ir radušās dažas jaunas atklāsmes un pārdomas par dzīvi kā tādu un savu nākotni, bet tas ir ok. Zināmā mērā to varētu norakstīt uz ziemas depresiju.

No vakardienas sāku lietot Last.fm pakalpojumus. Protams, attīstītā pasaule to dara jau gadus divus, bet nu kamēr progress atnāk līdz manīm... Kopumā tas izmaksā aptuveni pusotru latu mēnesī, par ko man tiek piedāvāts klausīties kaut kādus robotu izvēlētus gabalus, kuriem, viņuprāt, vajadzētu man iet pie sirds. Gabali tiek atlasīti pēc dažādiem parametriem. Es līdz šim esmu izmēģinājis to tā, ka ierakstu tur AC/DC un tad atveras kaut kāda dīvaina "AC/DC stacija", kas nu tad spēlē "līdzīgas" grupas, taču ne pašu AC/DC.

Ar ārzemju izpildītājiem tas darbojas gluži lieliski, bet ne ar latviešu mūziku. Proti - lai arī kādu latviešu grupas "staciju" tu izvēlētos - agri vai vēlu atskanēs Skyforger, Iļģi un kaut kāds Guncha. Man, protams, nekas nav pret minētajiem māksliniekiem un viņu daiļradi, bet, ja es reiz izvēlos klausīties kaut ko R.A.P. vai Dzelzs Vilkam līdzīgu, tad diez vai iepriekšminētie trīs mākslinieki ir tie, kurus es gribu dzirdēt.

Vēl pamazām tiek iepazīts jaunais auto, protams, ne bez visādiem interesantiem notikumiem. Kopumā ar izvēli esmu apmierināts. Vienīgais mīnuss, par kuru gan tiku brīdināts, ir degvielas patēriņš. Tāpēc kaut kad februārī ceru uzstādīt gāzes iekārtu. Pagaidām vēl naudiņa jāpakrāj. :)

Esmu nolēmis arī nerealizēt savu kārtējo megaplānu - Ford Kabriolets tiek pārdots. Izdomāju, ka īsti šobrīd to nedz varu atļauties, nedz arī gribu īstenot. Tāda ir dzīve, viss plūst un mainās. Tāpat jaunu īpašnieku ir atradis arī avārijā cietušais pirmais golfiņš. Tā teikt - jāatbrīvojas no visa liekā. Bet gan jau ilgi neizturēšu un kāds naudu iesūcošs lūznis agri vai vēlu kaut kur pie apvāršņa parādīsies. :)

Atceros, ka kaut kad sen, visticamāk, 2008. gada pavasarī pie mana toreizējā klasesbiedra Klāva Jelgavā notika tāda neliela pasēdēšana, kuras ietvaros tika pāršķirstīts tobrīd jaunākais žurnāla FHM numurs, kurā neviltotu mūsu uzmanību izpelnījās kāds raksts, kurā tā autors dalījās piedzīvojumos par trešās divīzjas hokeja čempionātu, kurš togad bija noticis Luksemburgā. Toreiz tā daļēji pa jokam nolēmām, ka kaut kad noteikti vajadzētu apmeklēt šo pasākumu.

Un tagad, gandrīz divus gadus vēlāk, liktenis un Starptautiskā Hokeja federācija ir parūpējušies par jauku pārsteigumu - šogad Tallinā no 10. līdz 16. aprīlim notiks B grupas 2. divīzijas čempionāts hokejā ar Ķīnas, Igaunijas, Īslandes, Izraēlas, Rumānijas un pat Jaunzēlandes hokeja izlašu piedalīšanos.

Līdz ar to ir radies plāns 10. aprīlī doties turp un noskatīties vismaz trīs spēles.

Papildus informācija šeit:
http://www.iihf.com/channels0910/wm-iib
http://www.icehockey.ee/en/jaeaehoki-mm/meeste-mm-2010.html

Ceru, ka viss izdosies un es varēšu padalīties iespaidos par šo visnotaļ interesanto izklaidi.

Pagaidām viss, sargiet sevi! ;)

#16

2010-01-10T22:00:00.001+02:00

RĪGA, 10.01.10. He, he, kāds šodien smuks datums. Atceros, kā reiz skolā viens mans bijušais klasesbiedrs priecājās, rakstot latviešu valodas burtnīcā 01.02.03. :) Vispār man kaut kā allaž ir licies muļķīgi un nevajadzīgi skolas darbos rakstīt datumus, turklāt vēl muļķīgāk ir ja skolotāja bērniem piesienas par to un liek štruntīgu atzīmi. Tā, lūk.

Kopš iepriekšējā ieraksta šajā blogā ir pagājis zināms laiciņš. Pa šo laiku ir sagaidīts arī jauns gads. Jāteic, ka es kaut kad decembra beigās mēģināju uzrakstīt kaut kādu gada kopsavilkumu, bet tad sapratu, ka īsti nevēlos ar to dalīties. :D

Iepriekšējo ierakstu rakstot, man bija ideja dibināt IK Lietuvā. Pagaidām šis atceļās, jo galvenais mērķis, kāpēc es vēlējos to darīt tur - lētāki auto un to iegāde, kļuva neaktuāls, jo tepat LV parādījās ļoti izdevīgs un interesants piedāvājums. Iegādājos zviedru lepnumu SAAB 9000.

Jauniegūtajam auto gan jau pirmajā dienā sanāca parādīt raksturu, jo, kā izrādījās, nelādē akumulatoru. Nācās mainīt sprieguma regulatoru ģeneratorā. Rekur zemāk redzama Jēkaba uzņemta fotogrāfija, kurā redzams augšminētā regulatora maiņas process.

Visādi citādi nekas interesants nav noticis, darbā jaunais kolēģis laikam darbu pa īstam sāks tikai nākamnedēļ, tāpēc arī šajā jomā jaunumu pagaidām nav. Viss jādara pašam, kā smejies. :D

Veiksmīgu nākošo nedēļu! ;)

#15

2009-12-29T00:03:00.001+02:00

RĪGA, 28.12.09. Šorīt otrreiz devos uz darbu ar vilcienu, viss kā parasti (iepriekšējo reiz). :D Nu jā, no rīta sanāca ausīs nedaudz paklausīties Latviešu radio (jo iecienītais SWH netīkami čarkstēja), kur es izdzirdēju gurpas PER jauno hitu Nevar Būt. Lai gan mani īpaši nesaista minētā grupa, man ir prieks par to, ko čaļi ir savā vecumā sasnieguši. Malači.

Nu lūk, darbā visu dienu ņēmos ar PDF dokumentu ģenerēšanas skriptu uzlabošanu, kaut kas jau sanāca, ieguvums būs arī tīri praktisks - šur un tur samazinājām burtus un saspiedām vairāk info uz lapas, ietaupīsies papīrs. GO GREEN, jou!

Vēlāk nedaudz pačatoju skype ar Kārli un Jēkabu, turklāt ar pēdējo nedaudz parunājām par autiņiem, jo situācija ir tāda, ka es pamazām meklēju sev jaunu braucamrīku. Protams, visu pacilāto noskaņojumu ātri vien paspēja sačakarēt Valdis Dombrovskis un viņa banda, jo par automobiļiem, kuri mani interesē, gadā ir jāmaksā 75Ls. Principā par neko.

Laikam Valdiņš grib, lai es turpinu kratīties apkārt kaut kādā mazā kastītē. Reāli es piedāvāju viņam tādā iesēsties un iebraukt Daugavā, un tur arī palikt.

Ok, tas nu tā. Protams, latvietis jau vienmēr atradīs kaut kādu iespēju, kā kaut ko nolaist pa kreisi. Nu lūk, tāpēc es sāku pastiprināti interesēties par IK dibināšanu kaimiņzemē Lietuvā.

Plāns ir:

1. Reģistrēt IK Lietuvā

2. Šobrīdējā LV IK (man tāds ir) darbību iesaldēt un strādāt ar LT IK

3. Iegādāties Lietuvā auto un reģistrēt to LT IK

4. Iznomāt minēto auto no LT IK man kā LV pilsonim un citiem, kam nu vajadzēs. Tas ir vajadzīgs, jo mūsējie centās nogriezt iespēju vadīt ārzemēs reģistrētu auto.

Reāli ir jēga to darīt tad, ja 2. un 3. punktā izdodas kaut ko iegūt (ietaupīt), saglabājot nosacītu legalitāti tam visam. Pagaidām es neņemos apgalvot, ka tas ir mega izdevīgi, bet esmu uzsācis meklēt info un uzrakstījis pāris meilus braļuku iestādēm ar mani interesējošajiem jautājumiem.

Cik man zināms, Lietuvas Auto Reģistra (Regitra) pakalpojumi ir krietni izdevīgāki (nav ikgadējās nodevas, apskate reizi divos gados) nekā CSDD, turklāt šobrīd izskatās, ka arī Lietuvas uzņēmumu reģistra pakalpojumi ir lētāki, jo tur nodibināt IK, pēc manā rīcībā esošās informācijas, maksā 107Lt, kas ir aptuveni 22Ls, kamēr pie mums šāds pakalpojums maksā vismaz 50Ls.

Nu lūk, turpinu meklēt info un par tālāko procesu apņemos ziņot. Čīrz. ;)

#14 (Priecīgus!)

2009-12-24T18:43:00.002+02:00

Nu tad priecīgus Ziemassvētkus visiem! :) Nekādu garo runu nebūs, tik vien kā vēlējums katram atrast to, kas viņam ir vissvarīgākais un cieši, cieši pie tā turēties. Gan jau būs labi! ;)

#13

2009-12-24T18:24:00.000+02:00

RĪGA, 24.12.09. Vakar sanāca tā, ka uz darbu devos ar elektrovilcienu. Izskatās, ka tā kļūs par tradīciju, jo apdrošināšanas nauda par auto būs kādu laiku jāgaida, un braukt ar apsistu auto man īsti negribas. Tāpēc pavizināsimies ar vilcienu. No manas dzīvesvietas līdz Torņakalna stacija ir aptuveni 20min gājiens bez īpašas steigas. Savukārt no Torņakalna līdz Tīrainei vilciens aizbrauc 7min laikā, bet no Tīraines stacijas līdz darbam ir 2min gājiens pāri pļavai. Kopā no durvīm līdz durvīm var iekļauties 40min, kas nav daudz vairāk, kā ar auto.

Par izmaksām runājot, šķiet, ka mēneša darba dienu abonementa biļete Rīga - Tīraine maksā Ls 14,30, kas arī nav tik traki.

Un jā, kādā Dailes teātra izrādē grupa Prāta Vētra pirms nu jau vairāk kā desmit gadiem dziedāja:

"Nekad tā tauta nevar zust, ar vilcieniem, kas braukā..."

Tā lūk, es gribēju rakstīt vēl ko, bet aizmirsu, tāpēc šis raksts karājās iesākts. Tagad to publicēšu, jo man gribas iesākt nākamo, kurā apsveikšu jūs svētkos.

#12

2009-12-22T12:13:00.003+02:00

Urā, valdība kārtējo reizi ir mūs apčakarējusi. Šoreiz Ekonomikas Ministra Arta Kampara personā. Pārfrāzējot vienu nesen izlasītu citātu - Artis Kampars ir lohs. Principā, lohs kvadrātā. :D

#11

2009-12-22T11:28:00.001+02:00

RĪGA, 22.12.09. Vakar tā kā bija ieplānots satikt dažus kādreizējos klasesbiedrus. Īstenībā gribējās aprunāties par dzīvi un tā. Bet kaut kā nesanāca, gadījās neliels negadījums. :) Rezultāts zemāk.

Braucu es, neko ļaunu nenojauzdams, no darba uz mājām cauri Mārupei (Rīgas virzienā) un tur, pie pašas galvenās ēkas miestā, viens pretimbraucošs gudrinieks izdomā, ka es esmu vēl tālu un var mierīgi raut pa kreisi, caur manu joslu, protams. Laikam steidzās uz tuvējo veikalu pēc desas.

Tas nekas, ka es brīdī, kad viņš sāka griezties, biju kādus nu max 30m no viņa, tur jau uz sausa ceļa ar to bremzēšanu tā ne visai būtu, kur nu vēl uz tāda smuka piebraukta sniedziņa un ledus... Labi, ka ātrums man nebija liels, kādi 30km/h max, jo tajā vietā ir diezgan tilza gājēju pārēja, pirms kuras es viemēr biš piebremzēju.

Nu lūk. Būm.

Gaidot ceļu policiju, protams, normāli nosalu, bet jāteic, ka šie atbrauca aptuveni 35min laikā, kas nav ļoti ilgi. Sarakstījām papīrus un viss ok. Pēc tam nosalu vēlreiz, gaidot evakuatoru, jo bija baigais besis mēģināt pašam kustēt.

Kamēr gaidīju evakuatoru, sāku runāties ar vienu čali, kas turpat pie veikala no sava pasāta tirgoja kartupeļus un sīpolus un redzēja avāriju. Īstenībā šausmīgi forši tā vienkārši bez iemesla parunāties. Par auto, par dzīvi un tā... Apsolīju, ka kādreiz noteikti no viņa kaut ko nopirkšu. Un arī jūs, ja vajag kādu kartupeli vai sīpolu, varbūt, nepērciet tos veikalā, bet gan no zemniekiem, viņi īstenībā dara baigi svarīgo darbu un ir forši cilvēki.

Nu kaut kā tā... :)

Šodien dodos uz vainīgā apdrošināšanas kantori rakstīt iesniegumu, jāskatās, ko šie nolems. Noteikti uzrakstīšu arī kādu atsauksmi šeit.

#10

2009-12-21T12:37:00.000+02:00

MĀRUPE, 21.12.09.

"LATNET princips - nerunāt tik daudz par sevi pašiem, cik ļaut par mums runāt citiem. Mūsu labākā vizītkarte ir mūsu klienti."

Kaut kā līdz šim ir pierādījies, ka monopols nebūt nav labākā situācija tirgū, jo tam īsti nav konkurences, tāpēc piedāvāto pakalpojumu kvalitāte arī ir tāda kā ir, cenas tāpat.

Tāpat ir pierādījies, ka dažās nozarēs pastāv tādi uzņēmumi, kuru pakalpojumi ar pilnīgi neko nav labāki par konkurentu piedāvātajiem, bet cilvēki tos izmanto tikai tādu konservatīvu jūtu vadīti, jo minētie uzņēmumi un to zīmoli bieži vien asociējas ar visu nozari kā tādu. Bieži vien tāpēc, ka tie ir radušies vienā laikā ar šo nozari.

Nu lūk, Latvijā mums ir tāds spilgts piemērs kā Latnet. Uzņēmums, kurš ir stāvējis klāt, kad Latvijā radās internets. Tā nu ļoti daudziem cilvēkiem liekas, ka internets = Latnet, līdz ar to čaļi var atļauties laist muļķi, jo klientu tāpat būs gana.

Šodien jau vairāk kā 3 stundas nedarbojas mūsu uzņēmuma mājaslapa, kura stāv uz servera, kurš izvietots pie Latnet. Informācijas par tur notiekošo nav nekādas.

Tāpēc es iesaku nekad neizvēlēties Latnet pakalpojumus!

#9

2009-12-21T12:06:00.001+02:00

MĀRUPE, 21.12.09. Nu tā. Esmu darbā, bet izdarīt nevaru neko. Serveris, lūk, izbeidzies, hostinga čaļi jau 2,5h no vietas kaut ko risina, bet bez panākumiem. Bet es īstenībā neko nepārmetu. Tieši šādas, iespējamās problēmsituācijas bija iemesls, kāpēc mans jaunības sapnis par savu serveri palika izsapņots. Tā tomēr ir baigā atbildība, jo no servera darbības ir atkarīgs ļoti daudz kas.

Bet visam ir arī savs labums. Šādas situācijas mums parāda, ka nekad nevar paļauties uz tehniku, rezerves plānam ir jābūt. Mums tāds ir, tiesa gan, arī tur ir ko pilnveidot.

Ok, pietiks par darbu, patinam filmu atpakaļ. Piektdiena sākās ar to, ka neleca autiņš... :) Neleca, jo es gribēju izmēģināt, kas būs, ja es savu veco aķīti pa nakti neienesīšu siltumā. :D Ok, zvans uz darbu, pastrādāšu mājās, tas arī tika izdarīts un patiesībā bija baigi labi, dažreiz var. Iepirku arī jaunu aķīti, iekš cenuklubs.lv, tur akumulatoriem šausmīgi saldas cenas.

Piektdiena noslēdzās Jeglavā, Toma Grēviņa rīkotajā diskotēkā. Jāteic, ka pirmoreiz biju Post Clubā un, ja godīgi, tad vispār, šāda veida pasākumā. Īstenībā man patika. :) Žēl gan, ka jau ap 3 no rīta izlēmām doties prom, bet man uznāca baigais lūziens un vēl bija jātiek līdz Rīgai. Lai nu kā, man no mūzikas visvairāk patika Arta Dvarionas spēlētais, tāpēc, ka es reāli zinu tos gabalus un tas ir, kā teiktu vieni no maniem iecienītākajiem multfilmu varoņiem Bīviss un Batheds, "rock", jā tas ir roks, kur kratīt galvu un visādi citādi ņemties... :)

Pārējā dzirdētā mūzika mani uzrunāja jau nedaudz mazāk, bet jebkurā gadījumā pasākums bija dikti foršs un paldies Tomam un pārējiem organizatoriem, un māksliniekiem par to! :)

Foto - Austris Auziņš, Post Club

Sestdien un svētdien tā arī neko prātīgu neizdarīju, lai gan plāni, kā parasti, bija dikti lieli. Nedaudz palasījos Smashing Book, bet neko daudz.

Nu ko, dzīvojam tālāk un gaidām brīvdienas. Priekā! ;)

#8

2009-12-16T21:27:00.001+02:00

RĪGA, 16.12.09. Nē, es neesmu pārskaitījies. Ieraksts #7 vakar tika iesākts, bet nebija spēka to pabeigt, jo pamatīgi izbesījos. Lai nu kā, es sāku rakstīt par krīzi Radio SWH un notikumiem, kas dara mani bažīgu par šīs radiostacijas nākotni. Jāpiebilst, ka SWH es klausos jau desmit gadus, un radio ir liela nozīme manā dzīvē, es savā ziņā esmu uzaudzis kopā ar to. Bet par to citreiz.

Šodien ir jau kāda ceturtā aukstā diena, kas man ne visai tīk, jo auto skrūvēšana pie šādiem grādiem atceļas... Tāpat arī no rītiem ir šausmīgi auksti. Dīzelītis uzsilst lēni, un pie kaut cik silta gaisa no krāsniņas es tieku tikai tad, kad esmu ticis līdz Tēriņu un Graudu ielas krustojumam, tas ir aptuveni pusceļš līdz darbam. Tāpēc es vakar Rimi iegādājos sēdekļa sildītāju, kurš darbojas no piepīpētāja ligzdas. Un tas ir super! Reāli jau varam runāt par kaut kādu komfortu, cik nu vispār pirmais golfiņš un komforts ir savienojami jēdzieni.

Es esmu nonācis pie secinājuma, ka cilvēkam ir nepieciešami vismaz trīs automobiļi. Normāls vidējās klases automobilis sliktiem laika apstākļiem, kabriolets vasarai un kāds autiņš, kam, tā sacīt, piesiet dvēseli un pavizināties brīvdienās.

Vēl šodienas prieks ir tāds, ka beidzot saņēmu 29. augustā pasūtināto Smashing Book. Ar šo grāmatu vispār ir saistīta vesela epopeja. Kas gribēs - info atradīs. :) Grāmatā ir diezgan bagātīgs info par to, kas tīmeklī ir kruti un kas nav. Izlasīšu ar interesi. Varbūt arī uzrakstīšu kādu atsauksmi.

Vēl interesantas lietas notiek darbā. Ja līdz šim es tur biju cilvēks universālais, kurš risina visas tīmekļa lietiņas, tad jau samērā drīz mēs pieņemsim darbā vēl vienu cilvēku, kurš nodarbosies ar programmēšanu. Tas nozīmē, ka es varēšu nodarboties ar radošiem jautājumiem. Domāt visādas fīčas un koncepcijas, bīdīt mākslu utml. Tas ir reāli forši! :) Tāpat arī sāksim vienu jaunu projektu. Un sākt kaut ko jaunu man ļoti patīk... :) Iespējams, līdzīgi kā @onkulis iegādāšos zīmēšanas bloku un guaša krāsas.

Turieties! ;)

#6

2009-12-12T22:34:00.000+02:00

RĪGA, 12.12.09. Šodien biju pie priekšnieka. Garāžu kooperatīva priekšnieka. Foršs onka tomēr izrādījās. Visai jauks un labs. Latviski saprot visu, bet nesaka neko, turklāt, arī krieviski runāja ar kaut kādu dīvainu akcentu, sakot nevis garaž, bet gan haraž... Ukraina? Es nezinu, neesmu krievu valodā baigais speciālists.

Nu lūk, tur iesniedzu no rīta safočētās bildes, pirmdien būšot gatava caurlaide. Cik jauki.

Vēlāk ar Ag sačinījām biš suši un kārtīgi pierijāmies.

Pēc tam bijām Latvijas Nacionālajā teātrī apskatīt Vadoni. Kādi iespaidi? Nu nez, tāds nekāds likās. Principā patika mūzika (Z. Liepiņš parasti ir līmenī) un scenogrāfija kopā ar horeogrāfiju. Proti, izskatījās smuki, kā cilvēciņi kustas un kā kustas dekorācijas un skatuves grīda. Visādi citādi - fail.

Izrāde sākās kaut cik cerīgi, bet jau pirmā cēliena vidū sāka iet uz švako pusi - nav tāda wow un kaut kāda mākslinieciska baudījuma, nav īsti jēgas. Otrais cēliens vēl garlaicīgāks, turklāt beidzās arī ar neko.

Bet tautai jau patika. :)

Šis ir kārtējais gadījums LV, kad ap kaut kādu notikumu sākotnēji tiek sacelta baisa ažiotāža un publicitāte, bet beigās nekas tur nav. Liela brēka, maza vilna, tā sacīt...

Tā, kas vēl... Nu jā, secinājām, ka labāk Zigis varēja savākt pajukušo grupu Opus, un Imants Vanzovičs varēja visiem par prieku nodziedāt Atmiņu namu un Vēja suni. :)

#5

2009-12-11T22:04:00.001+02:00

RĪGA, 11.12.09. Jou! Šodien piektdiena, tad nu darbā arī vispārējs čills, tas ir labi. :)

Šodien arī izdarījām vienu labu lietu. Proti, auto, kas pie manas mājas bija nostāvējis jau no vasaras, tika pārvests uz garāžu. Tas ir labi, jo, es pieļauju, ka tas bija nedaudz apnicis kaimiņiem. :D Bet nu, kā reiz teica sporta komentētājs Māris Rīmenis, komentējot Štromberga zelta braucienu - štrunts ar viņiem! :) Galvenais, ka mustangs ir zem jumta, piedzīvojums ir sācies un naudas iesūcējs palaists.

Bildes nevienas nava, jo process bija dikti ātrs un ātri atrastajam fotoaparātam bija pilla atmiņas karte. WTF? :D

Kamēr evakuators mēģināja kaut kā ērti pieparkoties pie garāžas, nez no kurienes uzradās kaut kāds krieviski runājošs opis, kurš apgalvoja, ka esot kooperatīva priekšnieks un sāka man lasīt morāli, ka rīt obligāti esot jāierodas pie viņa un jāizņem caurlaide, vajagot divus latus un fotogrāfiju.

Nu ok, būs. Foto, kā jau to darīju pāgājušgad priekš savas pēdējās skolnieka apliecības, uzņemšu pats ar izstieptā rokā paņemtu fotoaparātu. Pēc tam bildi izdrukāšu uz parastā papīra ar esošo melnbalto lāzerprinteri. Tā vēl tik trūka, lai es ietu uz salonu bildēties priekš garāžu kooperatīva caurlaides.

Domāju tad rīt no rīta arī pāris stundiņas padarboties ar mustangu, tagad laikam viss jānoajauc un jāskatās, kāda situācija tur pavērsies... Katrā ziņā auto šodien nepatīkami pārsteidza, jo bija šausmīgi pievilcies ar mitrumu. Jāmēģina to visu kaut kā izžāvēt.

Nu tad gaidiet info rīt. :) Vispār rīt eju skatīties arī to Vadoni, redzēs, kas nu būs. Varbūt uzrakstīšu arī par to. Bet varbūt arī nē. :)

#4

2009-12-10T19:40:00.001+02:00

RĪGA, 10.12.09. Nu tad tā. Šodiena - nekas speciāls, lai gan rīts iesākās cerīgi. Cerīgi tāpēc, ka manā kabinetā regulāri lidoja ārā drošinātāji (mums gandrīz katram kabinetam savi), tas bija kā zīme, ka, varbūt, sanāks atpūsties. Bet nekā. Atklājās ka tos sita ārā elektriskā ūdens kanna, kas atradās "virtuvē", ar kuru mans kabinets ir uz vienas līnijas.

Vēlāk turpinājās darbs un es pagodināju savu mīļāko radiostaciju ar veseliem četriem tvītiem, kas visi arī izskanēja ēterā. Pirmajos divos es paudu atbalstu Johny Salamander ieskaņotajai pusdienu himnai. Tas gabals, nu tāds, nekas īpašs, drīzāk Latvijas Radio 2 formāts, bet mani kaut kā uzrunāja. Nu Jūs zināt to sajūtu, kas rodas dzirdot "Uzsniga sniedziņš balts" vai "Princesīti", nu kaut kas līdzīgs ir arī Jāņa gabalā, kaut kāds jauks naivums, kaut kas vienkārši foršs.

Nu jā, un atlikušajos divos tvītos es informēju Arti Volfu par to, kuras grupas ir normālas. :D

Vēl šodien iepriecināja TopGear ar to, ka savā lapā bija iemetuši superīgu video, kas veltīts rallija B Grupai.

B Grupa rallijā pastāvēja no 1982. līdz 1986. gadam, un tā bija īpaša ar to, ka automobiļiem praktiski nebija jaudas ierobežojumu, kas nozīmē, ka B grupā sacentās viss autoindustrijas zieds, viss, ko tolaik spēja izbūvēt.

Papildus info: http://en.wikipedia.org/wiki/Group_B

Tas it kā viss.

#3

2009-12-08T10:57:00.003+02:00

MĀRUPE, 08.12.09. Kaut kas modās no kādreizējā patriotisma un kantora mājaslapā tomēr kaut kā ielikās Made in Latvia logo.

Vakar gāja tur karsti, bet savā ziņā pozitīvi ir tas, ka problemātiski ir tikai daži klienti, turklāt, no mūsu gala skatoties, lielākoties viss izskatās ok. Un ko tas nozīmē? To, ka tādā gadījumā ar šiem klientiem ir jāstrādā viņu pārdošanas konsultantiem, nevis man. :)

Veiksmīgu visiem dienu!

P.S. Vakar dabūju veco House of Wax (1953), bet bija dikti vēls, tāpēc skatīšanās atlikās.

#2

2009-12-07T10:48:00.000+02:00

MĀRUPE, 07.12.09. Šodien visu dienu būs baigais lūziens, jo vakar nedaudz par ilgu aizstrādājos + vēl šausmīgi vajadzēja noskatīties aktuālo TopGear. :)

Kas attiecas uz darba lietām, šodien esam palaiduši gaisā jauno lapu un sistēmu, gaidām klientu atsauksmes un ierosinājumus. Pagaidām šķiet, ka lielos vilcienos būs OK.

Vakarpusē vispār gribētos normāli pagulēt, lai gan šodien, pēc Six Revisions raksta izlasīšanas, manī modās vēlme atrast un noskatīties kādu vecu filmu uz kuras bāzes vēlāk ir uzņemts tā sauktais rimeiks.

No tajā rakstā minētajām, es līdz šim esmu redzējis tikai The Italian Job.

#1

2009-12-06T20:42:00.000+02:00

RĪGA, 06.12.09. Vispirms es rīta pusē biju aizdevies uz centru, kur piepalīdzēju Kārlim dabūt dziesmā viņa MB 190, kas mums arī izdevās. Tik vien tā bēda bija, ka nedaudz izlādējies akumulators. Secinājām arī to, ka šodien ir aizdomīgi auksts un ka laikam drīz būs sniegs.

Bet dienas notikums, viennozīmīgi, ir tas, ka beidzot esmu ticis pie garāžas, turklāt, tā ir visai labā stāvoklī un par samērā draudzīgu īres maksu. Tas nozīmē tikai vienu - nākošnedēļ ir jāatrod iespēja aiztransportēt mustangu no tā pašreizējās atrašanās vietas uz augšminēto garāžu, kura atrodas kooperatīvā ar skaisto un iedvesmojošo nosaukumu "Progress".

Runājot par iecerēto, esmu apņēmies līdz nākošā gada 11. martam dabūt pie dzīvības savu 1986. gada Ford Escort kabrioletu. Ir paredzēts uzstādīt citu dzinēju, pārmetināt aizmugures arkas un vēl dažus sīkumus, visu sašpaktelēt un nopūst ar krāsu. Šobrīd es nemāku ne metināt, ne krāsot. Ceru, ka tuvāko mēnešu laikā to iemācīšos.

Šubi dubi

2009-12-06T19:23:00.000+02:00

Esmu sācis blogot, tāpēc šī ir liela diena! ;D